Līdz ar grozījumu projektu Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likumā, ko 28.martā Saeimas Cilvēktiesību un sociālo lietu komisijā iesniedza Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ir sperts liels solis pretī izpratnei par komerctelevīziju lomu nacionālā satura veidošanā un vēlmei nodrošināt iedzīvotāju intereses šā satura pieejamībā.
"Atgādinām, ka "must carry" princips tika ieviests jau pirms diviem gadiem un līdz šim tas darbojās tikai un vienīgi kabeļoperatoru interesēs, vājinot bezmaksas apraidi. Ilgstoši ignorējot un nemaksājot par vietējo komerctelevīziju ražoto produkciju (arī TV5 un K2/LMK), kabeļoperatoru ieņēmumi, pēc digitalizācijas, strauji auga. Šobrīd maksas televīzijas pakalpojumus izmanto jau 90% Latvijas iedzīvotāju (2008. gadā bija tikai 60%), tādējādi ārzemju kanālu reitingi strauji aug, un nacionālie kanāli jau kļuvuši par minoritāti," norāda "LNT" pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.
Uzziņai, lielāko kabeļoperatoru peļņa par 2009. un 2010.gadu (ieskaitot Lattelecom, Dautkom, Izzi, Livas, Baltcom TV) kopā sastāda vairāk nekā 52 miljonus latu, tai pat laikā komerctelevīziju zaudējumi šo divu gadu laikā pārsniedz 5 miljonus latu (Lattelecom peļņa 2010.gadā 19 240 788 LVL, 2009.gadā 28 797 659 LVL; Baltcom TV peļņa 2010.gadā 1 198 904 LVL, 2009.gadā 1 339 723 LVL; Dautkom peļņa 2010.gadā 553 393, 2009.gadā 799 302 LVL).
Līdz ar to brīdī, kad vietējām komerctelevīzijam parādījusies iespēja saņemt taisnīgu samaksu par savu saturu no kabeļoperatoriem, kabeļoperatori izmanto maldinošas kampaņas un, spekulējot ar informāciju, gatavo klientus nepamatotai inflācijai, lai atkal iedzīvotos uz savu klientu - TV skatītāju rēķina, pilnībā ignorējot valsts Nacionālās intereses. Vēl vairāk, LEKA izpilddirektors Ilmārs Mulls, kurš neilgu laiku atpakaļ iestājās pret "must carry" likuma izmaiņām, šobrīd jau aģitē par vienkāršu "must carry" noteikumu atcelšanu (skatīt publikāciju portālā kasjauns.lv Komerckanāli grib gan maksu, gan obligātu raidīšanu), jo acīmredzot bija plāns arī turpmāk iedzīvoties uz komerctelevīziju rēķina, piedāvājot skatītājiem iespēju redzēt LNT un TV3 ne vairs pamatpaketēs, bet dārgās maksas pakās. Kabeļoperatori, acīmredzot, gatavo augsni nepamatotas inflācijas piemērošanai, jo par LNT un TV3 nāktos maksāt tikai 20 santīmus, ne 2 LVL, kā norāda to pārstāvis, pie kam apgalvo, ka viņu pakalpojums tas sadārdzinās par 100%. LNT un TV3 vēlas saņemt tikai 10 santīmus par abonentu mēnesī, tieši tik cik saņem un ilglaicīgi saņēmuši citi kanāli (daudzskaitlīgie Krievijas un ārzemju kanāli), kas arī piedalās Latvijas reklāmas tirgū (PBK, MTV, u.c.).
Taču pateicoties deputātiem, no Saeimas Cilvēktiesību un sociālo lietu komisijas, kuri bijuši vērīgi "must carry" grozījumu projekta izstrādē, jaunie likuma grozījumi nodrošinās skatītājiem iespēju, iegādājoties no kabeļoperatoriem bāzes paketi, redzēt Nacionālo, reģionālo un Eiropas Savienības sabiedrisko televīziju saturu. Tādējādi tiks stiprināta Nacionālā informatīvā telpa, atbalstīta vietējā TV produktu ražošana.
Tāpat nepatiess ir Ilmāra Mulla apgalvojums, ka kabeļoperatoru klienti nav ieinteresēti LNT un TV3 piedāvātajā saturā. Pēc starptautiskās pētījumu aģentūras TNS Latvia jaunākajiem datiem, februārī abus kanālus LNT un TV3 ir skatījušies 77.7% kabeļtelevīzijas skatītāju, un 63.3% cittautiešu kabeļtelevīzijas skatītāju. Šie dati vēlreiz apstiprina to, ka kabeļoperatoru bizness nav iedomājams bez LNT un TV3, līdz šim Nacionālie komerckanāli to vienkārši ir dotējuši! "LNT un TV3 TV skatītājiem ir kā maize un piens", trešdien, Saeimas Cilvēktiesību un sociālo lietu komisijas sēdē, teica Lattelecom pārstāvis Toms Meisītis.
Brīdinām kabeļoperatoru klientus nepadoties ažiotāžai maksāt dārgāk, jo ikvienam TV skatītājam ir iespēja izvēlēties un skatīties LNT un TV3 bez maksas virszemes apraidē kopā ar LTV1 un LTV7, par ko šīs televīzijas un paši skatītāji ar nodokļiem un budžetu, ko valsts piešķir LTV, maksā gadā 2,6 miljonus latu!
Līdz ar "must carry" likuma grozījumiem, beidzot, kabeļoperatoriem būs jāpārskata piedāvāto kanālu klāsts un jāpiedāvā skatītājiem Nacionālie kanāli kā prioritātes. Saeimas Cilvēktiesību un sociālo lietu komisijai iesakām izskatīt iespēju pat noteikt, ka pamatpakā jābūt visiem 6 (TIKAI!! Sešiem kanāliem!) Latvijā latviski raidošajiem TV pamatkanāliem LNT TV3, K2, TV6, LTV1 LTV7, lai piedāvājumā skatītājiem kaut nedaudz būtu "līdzsvars" pret pamatpakā piedāvātajiem padsmit Krievijas un ārzemju kanāliem, kas ieskaņoti krievu valodā.
Ir pienācis laiks arī kabeļoperatoriem darboties valsts interesēs un parūpēties par nacionālās latviešvalodīgās telpas attīstību, pārskatot iepirkumu politiku ar jau esošo budžetu par labu nacionālajam ražotājam.
Valsts interesēm saglabāt nacionālo bezmaksas apraidi ir jāstāv pāri uzņēmēju interesēm.