28. martā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Padome tikās ar labklājības ministri Ilze Viņķeli, lai runātu par valdībā akceptētajiem pensiju likuma grozījumiem, kas paredz arī pensionēšanās vecuma celšanu no 2014.gada.
valdībā akceptētajiem pensiju likuma grozījumi paredz celt pensionēšanās vecumu no 2014. gada, pakāpeniski to paaugstinot līdz 65 gadiem: pirmos divus gadus – pa trim mēnešiem, nākamos – ceļot pensionēšanās vecumu pa sešiem mēnešiem ik gadu.
Savukārt, LBAS piekrītot pensionēšanās vecuma paaugstināšanai,joprojām nemaina viedokli, ka tas jādara sākot no 2016. gada, kā arodbiedrības smagās kompromisu sarunās ar valdību bija jau vienojušās. LBAS nemaina savu pozīciju arī par priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju kā pastāvīgas normas saglabāšanu.
Ministre, uzrunājot aptuveni 25 arodbiedrību pārstāvjus, aicināja arodbiedrības uz kompromisu – atbalstīt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu jau no 2014.gada, bet ar lēzenāku soli, nekā to otrdien pieņēmusi valdība – paaugstinot pensijas vecumu pakāpeniski tikai par trim mēnešiem, līdz tiek sasniegti 65 gadi.
"Esmu apliecinājusi, ka Labklājības ministrija būtu gatava kompromisam, kas varētu būt lēzenāks pensionēšanās vecuma paaugstinājums. Solis tiek saglabāts trīs mēneši visu laiku. Tā būtu pieteikami mērena pāreja, kas ļautu potenciālajiem pensionāriem labāk sagatavoties, un tas būtu mazāk traumējoši sabiedrībai kopumā. Tā ir jūsu izšķiršanās, vai uzskatāt to par kompromisu, diskusijai ir jānotiek Saeimas komisijā, kas ir neitrālāka platforma, emociju, argumentu un faktu kopā sakausēšanai. Būtu ļoti pateicīga, visādā ziņā, tā būtu milzīga pretimnākšana no arodbiedrībām," aicināja ministre.
Tikšanās laikā arodbiedrības uzdeva ministrei konkrētus jautājumus, uz kuriem, lielākoties, ministre sniedza valdības ierastās atbildes. Taču netika sniegta saprotama atbilde par atbalsta mehānismiem – piemēram, kā tiks veicināta nodarbinātība valstī. Valdība un labklājības ministre publiski vairākkārt ir izteikusies, ka trīs ministriju – Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes – pārstāvji nāks kopā vienā darba grupā, lai kopīgi spriestu par turpmāko nodarbinātības politiku valstī. Tas, palicis vien solījumu līmenī. Par nepieciešamību apkarot ēnu ekonomiku klātesošie dzirdēja vien, ka „to vajag darīt”, norāda LBAS pārstāvji.
LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns ir aprēķinājis, ka, ja vien mēs ēnu ekonomikā sasniegtu Igaunijas un Lietuvas līmeni (aptuveni 20% no IKP, LV – 40% no IKP), mēs valsts sociālās apdrošināšanas budžetā papildus varētu iekasēt ap 470 miljoniem latu gadā, kā arī papildu naudu māmiņu algām pamatbudžetā. Situāciju Latvijā dara vēl sarežģītāku ļoti augstā sociālā nevienlīdzība un ienākumu polarizācija sabiedrībā (Džini koeficients). Tāpat arodbiedrības pauda viedokli, ka valsts nav novērtējusi koplīgumus un ģenerālvienošanos kā instrumentus ēnu ekonomikas apkarošanai.
Ministre kā vienu no atbalsta mehānismiem uzsvēra valdības ieceri nākamgad samazināt darbaspēka nodokļus, taču arī par nodokļiem vēl ir daudz neskaidrību, jo, ja tajā pašā laikā plāno celt nekustamā īpašuma nodokli un atcelt samazinātā PVN likmes, tad diez vai darbinieks būs ieguvējs.
Arodbiedrības uzsvēra, ka pamatproblēma ir tā, ka sociālais budžets ir tikai 9,74% no IKP, kas ir vismaz divas reizes reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Praktiski mūsu sociālā budžeta mazo apjomu pamatā nosaka nepiedodami zemās darba samaksas politika Latvijā.
LBAS dalīborganizāciju pārstāvji kārtējo reizi atgādināja, ka šī pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir sasteigta un nekorekta. Tādēļ sabiedrība pauž bažas un neticību, kā to apliecina arī vairāk nekā 11 tūkstoši februārī LBAS anketēšanā savāktie un LM nosūtītie paraksti – pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014. gada.
LBAS gatavojas diskusijām Saeimā un cer uz darbiniekiem labvēlīgāku likuma „Par valsts pensijām” normu izstrādi.
Jau ziņots, ka otrdien valdība deva zaļo gaismu pensiju likuma grozījumiem, kas paredz pensionēšanās vecumu 2014. un 2015.gadā palielināt par trim mēnešiem, bet no 2016.gada nor katra gada 1.janvāra ‒ par sešiem mēnešiem, līdz 2020.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.
LM uzskata, ka tas ir neatliekams pasākums, jo pieaug pensionāru skaits attiecībā pret citām sociālām grupām. Pašlaik pensijā var doties no 62 gadiem.