Tiesībsargs atkārtoti aicina Ministru kabinetu uzsākt aktīvu darbību pie likumprojektu grozījumiem, lai sakārtotu partnerattiecību tiesisko regulējumu. Dažādos Latvijas tiesību aktos nav vienotas pieejas, kas ir ģimenes jēdziens un kādas personas tajā ietilpst. Neskatoties uz starptautisko tiesu praksi, Latvijā ģimenes jēdzienu izprot šauri. Vairumā gadījumu praksē to neattiecina arī uz ārpuslaulībā esošu personu, ar kuru faktiski dzīvo kopā vai ir kopīga mājsaimniecība.
Tiesībsargs uzver:nevar piekrist Ministru kabineta atbildes vēstulē norādītajam secinājumam, ka tiesiskās vienlīdzības principa nodrošinājumu iespējams panākt interpretācijas ceļā. Tiesībsarga praksē pārbaudes lietu izskatīšanas ietvaros vairākkārt apstiprinājies fakts, ka tiesību normu piemērotāji pārāk šauri interpretē tiesību normas.
Starptautisko praksi par ģimenes locekli uzskatīt arī ārpus laulības esošu personu, ar kuru ir kopīgas ģimenes saites, Latvijas tiesību normu piemērotāji neņem vērā un tiesību normas piemēro gramatiski.
Arī Augstākā tiesa šī gada 1.februāra spriedumā norādījusi, "ka ir nepieciešama likumdevēja nepārprotama izšķiršanās par jautājumu, vai tiesiski ir atzīstamas partnerattiecības, citiem vārdiem sakot, vai divu personu faktiskai kopdzīvei ir tādas pašas tiesiskās sekas, kādas ir, noslēdzot laulību."
"Tas, ka ievērojams skaits pāru faktiski dzīvo kopā, bet neveido laulības saites de jure, ir Latvijas realitāte. Ir utopiski gaidīt, ka visi pāri izlems savas attiecības nostiprināt laulībā. Tādēļ likumdevēja pienākums ir sakārtot tiesisko regulējumu atbilstoši pastāvošajai sociālajai realitātei," aicina tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs jau šī gada janvārī informēja Saeimu par nepieciešamību sakārtot partnerattiecību tiesisko regulējumu un sniedza vairākus konkrētus priekšlikumus.