Saeimas Juridiskā komisijas darba kārtībā otrdien, 27.martā, iekļauts jautājums par jaunu likumu ierosināšanas kārtību no vēlētāju puses.
Iesniegtos priekšlikumus komisija vērtēs, otrajam lasījumam gatavojot likumprojektu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.
Piedāvātās likuma izmaiņas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā. Parakstu vākšanai par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu būs jāizveido iniciatīvas grupa, kurai, pirms iesniegt likumprojektu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), būs jāsavāc desmitās daļas vēlētāju paraksti. Parakstus varēs apliecināt notariāli vai pašvaldības institūcijā, vai arī vākt elektroniski.
Patlaban likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 tūkstoši vēlētāju parakstu, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk CVK, un to finansē valsts. Piemēram, lai nodrošinātu parakstu vākšanu likumprojektam, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, CVK tika piešķirts finansējums vairāk nekā 426 tūkstošu latu apmērā. Ja likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
„Analoģiska sistēma, kad valsts finansē parakstu vākšanu, nav sastopama citās Eiropas valstīs. Līdzšinējais referendumu rosināšanas mehānisms ir uzrādījis pietiekami daudz trūkumu, tādēļ mums jāmeklē jauni risinājumi vēlētāju iniciatīvām,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
I.Čepāne arī norāda, ka saskaņā ar piedāvāto likuma redakciju CVK vairs nevarēs vienkārši veikt „pastnieka funkciju” un tai būs jāvērtē, vai likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts.
Citi likumprojektam „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” iesniegtie priekšlikumi paredz vēlētāju reģistra ieviešanu arī tautas nobalsošanā, kā arī vēlēšanu iecirkņu darba laika saīsināšanu par divām stundām.