“Liepājas metalurga” līdzīpašnieks un viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, miljonārs Sergejs Zaharjins savā piejūras īpašumā Nīcas novadā sešu būvju vietā uzcēlis 13,” ziņo TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
Raidījuma rīcībā esošais nekustamā īpašuma inventarizācijas plāns liek secināt, ka sākotnējā apbūves platība pārsniegta gandrīz piecas reizes. Tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu, kas nosaka: rekonstruējot 300 metru piejūras joslā esošās ēkas, tās nedrīkst pārsniegt iepriekšējo būvapjomu.
Zaharjins ir lielākais „Liepājas metalurga” akcionārs (49%). Viņš vairākkārt minēts Latvijas desmit bagātāko cilvēku vidū ar īpašumiem un uzņēmuma akcijām, kuru vērtība varētu pārsniegt 70 miljonus latu. Nekustamo īpašumu “Marijas” Pērkonē Zaharjins iegādājās 90. gadu vidū. 2000. gadā īpašums ierakstīts zemes grāmatā pēc tam, kad Zaharjins kļuva par pilsoni.
“Nekā Personīga” novēroja, ka Zaharjina īpašumu „Marijas” ieskauj žogs, negaidītus viesus vēro videokameras, bet teritoriju sargā nikni suņi. Galvenā dzīvojamā ēka atgādina kārtīgu pili. Mājai ir vairāk nekā 400 kvadrātmetri. To atjaunojot, tā uzcelta četras reizes lielāka nekā iepriekšējā. Aizsargjoslu likums nosaka, ka pārbūvējot kāpu aizsargjoslā esošu māju, tā nedrīkst pārsniegt iepriekšējās būvapjomu.
Aizsargjoslu likums atsevišķos gadījumos atļauj palielināt ēku būvniecības apjomu. Piemēram, ja būvi paredz pašvaldības teritorijas plānojums. Tas Nīcas pagastam tika apstiprināts 2007. gada septembrī, laikā, kad Zaharjina dzīvojamā ēka jau bija uzcelta. Vēl viens izņēmums ir gadījumā, ja atļauju dod reģionālā vides pārvalde.
Liepājas reģionālās vides pārvaldes vadītāja vietnieks Roberts Bērziņš stāsta, kopš 2002.gada “Zaharina kungs ar kādu prasību nav vērsies. Līdz ar to es nemāku pateikt. Ja būvvalde ir devusi atļauju, tad tā ir viņu atbildība.”
Arī Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Petermanis nezināja vai visām Zaharjina ēkām ir būvatļauja, jo novada būvinspekcijas arhīvs glabājoties Liepājā. Taču viņš domā, ka likums nav pārkāpts, jo zemesgrāmatā nevarot ierakstīt nelikumīgi uzbūvētu ēku.
Agris Petermanis uzsver, ka tikai 2007. gada detaļplānojumā viss Sergeja Zaharjina īpašums iekļauts kāpu aizsargjoslā. Pirms tam tajā atradusies tikai daļa. Līdzās mājai tapis arī dīķis, tenisa laukums, baseina nojume un vairākas saimniecības ēkas. Kopā rēķinot, gandrīz pieckārtīgi pārsniegts apbūves apjoms kāds bijis Zaharjinam iegādājoties īpašumu 90 gadu vidū. Tas Petermani pārlieku neuztrauc. Viņš norādīja, ka “Nekā Personīga” rīcībā esošā “Marijas” inventarizācijas lieta “nenozīmē neko”.
Kā norāda raidījums, tad inventarizācijas lieta ir būtiska, jo uz tās pamata īpašums tiek reģistrēts zemesgrāmatā. Un nav skaidrs, ko pašvaldība darījusi, lai tiktu ievērots Aizsargjoslu likums. Ne tikai 13 būves, bet arī žoga novilkšana apkārt īpašumam liek domāt par Aizsargjoslu likuma pārkāpumu. Likums nosaka, ka norobežot pieeju jūrai nedrīkst.
2005. gadā - aktīvākajā Zaharjina īpašuma celtniecības laikā, pie īpašuma tika norakta kāpa un izbūvēts bruģēts celiņš uz jūru. Liepājas reģionālā vides pārvalde atzina nodarījumu par nelikumīgu. Sods par to pienācās līdz 1000 latiem, taču Zaharjinam sodu neuzlika.
„Protams, ja to būtu vienkāršs latviešu mirstīgais veicis, klāt būtu inspektori un pašvaldība uzliktu sodus,” notikušo vērtē Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes loceklis Guntis Grūba.
“Nekā Personīga” neizdevās Zaharjinu satikt “Marijās”, nedz arī viņa trīs miljonu eiro vērtajā villā Liepājā.
Vēlāk sazvanīts, Zaharjins plašāku komentāru solīja jaunnedēļ. Viņš apgalvoja, ka inventarizācijas lietās redzamie piejūras īpašumu apjomi esot pārspīlēti. Dokumentus esot kārtojuši citi cilvēki, viņaprāt būvatļaujas esot likumīgas.
Guntis Grūba Zaharjina īpašuma lietu salīdzina ar Valērija Kargina žogu, par kura likumību spriedums būs nākamnedēļ, un Šlesera lietu, kur tiesa pirms mēneša atzina par nelikumīgu politiķim izsniegto būvatļauju darbiem kāpu aizsargjoslā.
Liepājas reģionālā vides pārvalde sola tuvāko divu nedēļu laikā pieteikt oficiālu vizīti un veikt pārbaudi Sergeja Zaharjina īpašumā „Marijas”. Salīdzinot atļauto un faktisko ēku skaitu, varēs spriest par iespējamo pārkāpumu apmēru. Iespējams, vides uzraugi tad beidzot uzliks arī pirms sešiem gadiem aizmirsto sodu par kāpu norakšanu pie Zaharjina īpašuma.