"Latvijas iedzīvotāji, kuri tika izsūtīti no Latvijas 1949. gada 25. martā, glabā smagas un nepārvaramas atmiņas, taču no viņu puses netiek pausts ne naids, ne atriebības vēlme, viņi ir izgājuši smagu skolu, bet saprot cilvēcības īsto vērtību," uzrunā pie Brīvības pieminekļa šodien sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Šodien visā Latvijā tiek pieminēti 1949. gada deportāciju un komunistiskā genocīda upuri. Pirms 63 gadiem no Latvijas uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 42000 cilvēki.
"1949. gada 25. marts ir viena no melnākajām dienām visām Baltijas valstīm un tautām, apmēram 90 000 cilvēku bez tiesas tika nosaukti par noziedzniekiem, atņemot mantu un izsūtot uz mūžu no savas zemes," uzrunā sacīja Valsts prezidents. Vissmagāk šī diena skāra Latviju, vairāk nekā 42 000 cilvēku tika izsūtīti no savas zemes. "Kas bija šie cilvēki? Viņi tika nosaukti par kulakiem, bandītu atbalstītājiem, bet viņi bija savas tautas, savas zemes cilvēki un strādāja tās labā," teica Valsts prezidents, "viņu vecāki bija atļāvušies vairāk par pārējiem, tāpēc tika nosaukti par kulakiem, aizsūtīti iznīcībā, trešā daļa no viņiem bija bērni. Tie ir šeit kopā ar mums. Ar sirmām galvām šodien. Viņi glabā smagas un nepārvaramas atmiņas, taču netiek pausts ne naids, ne atriebības vēlme. Viņi ir izgājuši smagu skolu, bet saprot cilvēcības īsto vērtību. Viņi ir tie, kuri mums var palīdzēt noteikt pareizo virzienu, kad Latvijā ir lielu pārmaiņu priekšā."
Valsts prezidents arī uzsvēra, ka mums jādara viss, lai tādi notikumi mūsu zemē vairs nekad neatkārtotos.