Darba līgumu neslēgšana konstatēta arī plašsaziņas līdzekļu nozarē

Valsts darba inspekcija ir konstatējusi, ka daļa elektroniskajos masu medijos nodarbināto strādā, nenoslēdzot rakstveida darba līgumu. To vietā tiek slēgti tā saucamie uzņēmuma vai autoratlīdzības līgumi, tādējādi nenodrošinot nodarbinātajiem sociālās garantijas, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.

Darba inspekcija uz iesnieguma pamata ierosinājusi administratīvā pārkāpuma lietu pret telekompāniju "TV3 Latvia" par personu nodarbināšanu, nenoslēdzot rakstveida darba līgumus. Darbinieku nodarbināšanas nosacījumi atbilst darba tiesiskajām attiecībām, tomēr telekompānija ar šiem darbiniekiem ir noslēgusi autoratlīdzības vai uzņēmuma līgumus.

Lai noskaidrotu, vai līdzīga rakstura problēmas nav citos masu medijos, Darba inspekcija uz tikšanos ir uzaicinājusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, lai pārrunātu kopīgu sadarbību nodarbināšanas nosacījumu sakārtošanai atbilstoši Darba likuma prasībām. Lai novērstu masu medijos strādājošo tiesību neievērošanu, Darba inspekcija veiks papildus pārbaudes arī citos nozares uzņēmumos.

Darba inspekcija atgādina, ka darba tiesisko attiecību slēpšana aiz cita veida līgumiem ir pielīdzināma nodarbināšanai bez rakstveidā noslēgta darba līguma, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība, piemērojot sodu no 750 līdz 5000 latiem. Ja uzņēmums gada laikā atkārtoti nodarbinājis cilvēkus bez rakstveida darba līgumu, administratīvais sods ir no 5000 līdz 10 000 latiem.

Darba inspekcija arvien biežāk sastopas ar gadījumiem, kad darba devējs darbiniekam ierastā darba līguma vietā piedāvā noslēgt uzņēmuma līgumu. Tas notiek gan uzsākot darba tiesiskās attiecības, gan tad, kad darba attiecības kādu laiku jau ir pastāvējušas. Taču darbinieki bieži vien neapzinās šo divu līgumu atšķirības un maldīgi uzskata, ka tiesiskās sekas un sociālās garantijas abos gadījumos ir vienādas.

Latvijā

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.