Vasarā no Rīgas varēs lidot uz 78 galamērķiem

«Lidkompānijas optimizē maršrutus un skatās, kur pasažieri lido vairāk vai mazāk. Labā ziņa ir, ka airBaltic atsāks lidot uz Dublinu un tagad tur varēs nokļūt ne tikai ar Ryanair,» par vasaras lidojumu plāniem Neatkarīgajai stāsta Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku pasaulē aviācijā pāriet no ziemas lidojumu saraksta uz vasaras, kuros parasti ir lielāka intensitāte uz populāriem galamērķiem. Izņēmums nav arī Rīga. Lai arī neliels, bet tomēr vērojams kritums tiešo galamērķu skaita ziņā. Pērn no Rīgas vasarā varēja aizlidot uz 85, šogad uz 78. To var skaidrot ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic maršrutu pārskatīšanu. «Pēdējo divu gadu laikā Maskava ir kļuvusi par otru lielāko galamērķi. Šajā maršrutā ir straujš pasažieru pieaugums, tāpēc vasarā tur varēs nokļūt vairākas reizes dienā,» piebilst lidostas vadītājs. No Rīgas uz Maskavu lidos 55 reizes nedēļā.

Šomēnes lidostā darbu atsāks Estonian Air, kas 17 reižu nedēļā veiks lidojumus uz un no Tallinas Igaunijā. Tāpat lidsabiedrība Ryanair atklās reisu uz Karlsrūi (Bādenbādene) Vācijā, kur pasažieriem būs iespējams doties trīsreiz nedēļā. Aviosabiedrība Norwegian aprīlī uzsāks lidojumus uz Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu un maijā uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu.

«Lufthansa uz Vācijas lielāko lidostu Frankfurti turpmāk veiks divus reisus dienā, līdz ar to piedāvājot pasažieriem ērtākus savienojumus tālākiem ceļojumiem,» uzsver A. Luhse.

Vēl atsāks lidojumus uz Atēnām, Baku, Dublinu, Nicu, Venēciju un Simferopoli, kā arī Antalju, nodrošinot pasažieriem plašākas iespējas atpūtai.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais