Komponiste atsauc savu dziesmu no Dziesmu un deju svētku repertuāra

"2013. gada Vispārējo dziesmu svētku repertuārā ir iekļauta mana dziesma „Daugavas krastā”. Šī dziesma ir vairākkārtīgi izskanējusi gan Skolēnu dziesmu svētkos Latvijā (1995. un 2010. gadā), gan arī ārpus tās, kā arī daudz un dažādos citos kora mūzikas pasākumos un koncertos. Dziesma ir ieguvusi atpazīstamību tautā, ir zināma un aktīvi tiek dziedāta jau 20 gadus," portālam nra.lv norāda komponiste Ilze Arne.

Viņa kultūras ministrei raksta: "Uz šo brīdi ir izveidojusies neapskaužama situācija, jo dziesmas, kura ir uzrakstīta 1992. gadā, teksta autors A.Ritmanis ir pieņēmis, ka dziesmā izmantotais teksts neatbilst viņa dzejolim un ir maināms. Faktiski tagad pastāv diskusija par vienu būtisku vārdu dziesmas pirmajā rindā, kas pilnībā izmaina dziesmas jēgu. Teksta autors uzstāj, ka ir nepieciešams mainīt vārdus „pie akmeņiem Daugavas krastā” pret „pie Lielvārdes Daugavas krastā”, kas man kā dziesmas autorei ir pilnīgi nepieņemami un uzskatu to par neiespējamu," pārliecināta komponiste.

"Kultūrvēsturiskā dziesmas nozīme esošajā dziesmas izpildījumā:

Ne tikai man, kā dziesmas autorei, bet arī visiem tiem koristiem, kas to dzied, ir prieks par dziesmas "Daugavas krastā" iekļaušanu nākamo Dziesmu svētku repertuārā, jo to jau 20 gadus dzied visu iespējamo vecumu kori. Ar šo dziesmu ir izdziedājusi sevi viena koristu paaudze un piedzimusi arī jaunā koristu paaudze, kura nu jau drīz to mācīs saviem bērniem. Savā ziņā par to ir jāsaka paldies arī tiem cilvēkiem, kuri šīs dziesmas tekstu savulaik izvēlējās, izlasīja, sadzirdēja un pārrakstīja un šā dzejoļa rindas tieši tādā formā, kādā tas ir iekļauts manis komponētajā dziesmā, nogādāja man - ar roku rakstītu uz lapas... Pieņemu, ka toreiz šī dziesma, iespējams, nemaz nebūtu tapusi, ja teksts būtu cits, bet ja būtu tapusi, es komponētu to pilnīgi citādi.

"Pie akmeņiem Daugavas krastā.." - šī pirmā rinda iekaroja manu sirdi un prātā uzreiz raisījās simboli, kas tik daudzus padomju gadus mums šeit dzīvojot radās. Mēs saucām lietas citos vārdos, pat lasot parastu bērniem domātu dzejoli, mēs lasījām starp rindiņām, mēs oficiāli dziedājām vienu, bet dzirdējām patiesībā pilnīgi citu dziesmu. Es šo dzejoli ieraudzīju deviņdesmito gadu sākumā, kad mēs Latvijā modāmies un gājām gulēt ar atmodu, ar tik nedrošo brīvības sajūtu, kuru likās kāds tūlīt atkal atņems. Mums bija prieks un vienlīdz arī kamols kaklā un akmens sirdī... Akmeņus bija jāizmet un uz tiem jānostājas!

Dzejolī aprakstītā meitene mums bija Latvija! Akmeņi simbolizēja tik ļoti skarbos Padomju jūgu gadus un tik ļoti sašķelto, izmētāto pasaulē tautu! Jā, mēs priecājāmies, bet mēs arī raudājām... Skolu Dziesmu svētku koncertā dziesmas radītās emocijas klausītāju vidū izteica visu.

Šie ir tikai uzskatāmāki iemesli, kādēļ es Jūs lūdzu pievērst uzmanību šai situācijai, respektēt un atbalstīt manu, dziesmas autores, vēlmi atstāt negrozītus dziesmas vārdus šajā brīdī.

Lai arī dziesmas pamatā ir izmantots teksts, kurš dziesmas tapšanas brīdī nebija pieejams publicētā veidā, dziesmas teksta autors tika norādīts vienmēr. Dziesmas vairākkārtēja atskaņošana skolēnu Dziesmu svētkos, kā arī tās radusies popularitāte un atpazīstamība, kas pastāv jau sen, man kā dziesmas autorei rada neizpratni, kāpēc tikai tagad ir pacēlies jautājums par neprecīzu dziesmas tekstu, lai arī par to teksta autors nevarēja nezināt jau no deviņdesmitiem gadiem. Dziesma ir vairākkārtīgi publicēta, cita starpā vēlos uzsvērt dziesmas publikāciju 2010. gadā izdotajā izdevniecības Musica Baltica dziesmu krājumā „Mīlestības dziesmas Latvijai”, kur ir apkopotas tās dziesmas, kas jauniešu kora „Balsis” un „Likteņdārza” īstenotāja, „Kokneses fonda” rīkotajā dziesmu aptaujā portālā www.draugiem.lv, atzītas par tām, kas visvairāk saistās ar piederību Latvijai un mīlestību pret to.

Neizpratni rada veids, kādā atbildīgās personas šobrīd attiecas pret radušos situāciju. Papildus vēršu uzmanību uz faktu, ka nepastāv jebkāds strīds par autoratlīdzibas saņemšanas jautājumiem.

Uzskatu, ka latviešus arī tagad vieno tās dziesmas, kuras ir nākušas no Atmodas laika, deviņdesmito gadu sākuma. It īpaši nesen, kad mums atkal bija jāaizstāv sava valsts valoda, tagad, kad ir tik svarīgi saglabāt mūsu latviešu identitāti! Es ļoti gribētu, lai dziesma "Daugavas krastā" turpina nest šo simbolismu un nodod to nākamajām paaudzēm un tādēļ vēlos, lai šī dziesma arī atskanētu 2013. gada Dziesmu svētkos ar negrozītu tekstu - tāda, kā tā ir līdz šim visur dziedāta, ar tās nozīmīgo pirmo rindu.

Diemžēl jāsaka, ka šobrīd esmu pamatoti nobažījusies, jo notiekošie procesi man liek izdarīt secinājumus, ka tiek veiktas darbības, kas faktiski ignorē manas dziesmas autores tiesības un bez saskaņošanas tiek izsūtīti labojumi koristiem dziesmas tekstos, nodoti dažādi citādi norādījumi, kas kopumā liecina tikai par vienpusēju dažu atbildīgo personu vēlmi grozīt dziesmas tekstu, ignorējot manu viedokli un mulsinot dalībkorus. Šādas situācijas patiesie iemesli un motīvi man nav saprotami.

Manuprāt, situācijā, kad pastāv diskusija starp dziesmas autoru un dziesmas teksta autoru ne dziesmas autors, ne arī tās teksta autors nedrīkst vienpusēji vienoties ar citām personām un izmantot to ietekmi, lai panāktu izmaiņas dziesmā, ja nav panākta savstarpēja vienošanās, kas izslēgtu jebkādas diskusijas par dziesmas tekstu vai skanējumu. Šajā situācijā faktiski sanāk, ka dziesmas teksta autors dara visu iespējamo, lai šī dziesma vairs nevarētu tikt atskaņota publiski!

Šobrīd uz manu vēstuli A.Ritmaņa kungs vēl tieši nav atbildējis un tāpēc diskusiju starp mani un dziesmas teksta autoru es uzskatu par atvērtu. Tādēļ lūdzu Dziesmu svētku organizatorus pašrocīgi neveikt nekādas darbības dziesmas teksta vai citu būtisku dziesmas detaļu izmaiņā, gatavojoties 2013. gada Dziesmu svētkiem.

Uzskatu, ka jebkuras šīs dziesmas oriģinālskanējuma un teksta izmaiņas neļaus šai dziesmai izskanēt tādai, kāda tā ir mums visiem zināma.

Diemžēl, pastāvot šādai situācijai, šobrīd esmu spiesta lūgt atsaukt manu dziesmu „Daugavas krastā” no 2013. gada Dziesmu un deju svētku repertuāra, līdz brīdim, kamēr Latvijas Koru nozares padome vai cita atbildīga institūcija negrozīs savu vienpersonisko lēmumu par manas dziesmas teksta izmaiņu akceptēšanu, bez manas piekrišanas un nekavējoties neatsauks izsūtītos grozījumus dziesmas tekstā, kā arī turpinās ignorēt un klaji nonievāt manu viedokli un attieksmi pret šo situāciju.

Līdz ar to, ļoti lūdzu Jūs iejaukties esošo nesaskaņu risināšanā un atbalstīt mani, kā dziesmas autori, vienlaikus vēršu uzmanību uz faktu, ka šobrīd visiem koriem tiek stingri uzspiests dziedāt manu dziesmu ar izmainītu tekstu..," norāda komponiste.