Anglijā negaidīti mirušās latvietes Astrīdas Jankovskas meitas stingri apņēmušās noskaidrot mātes patieso nāves cēloni, ziņo portāls Diena.lv. Ārsta noteiktais nāves cēlonis tuviniekus nepārliecina.
Arī fakts, ka ārstējošais ārsts mēģina atrunāt tuviniekus no nāves cēloņa ekspertīzes noteikšanas, uzticamību Lielbritānijas medicīnas personālam neviešot. Tikai palielina aizdomu ēnu, ka ģimenes pieņēmums - māte saindējās, strādājot ar ķimikālijām, - varētu būt patiess, pārliecinātas meitas. Uz Angliju peļņā aizbraukušās pirmspensijas vecuma sievietes darbs bija saistīts ar ziedu griešanu.
Šajā nedēļā meitas cer saņemt ekspertīzes rezultātus, kas bažas apstiprinās vai arī ne. Nelaiķes meitas arī vērsušās ziedot.lv ar lūgumu palīdzēt pārvest mājās mammu. Vajadzīgā nauda esot gandrīz savākta.
Uz Lielbritāniju 56 gadus vecā Valgundes novada iedzīvotāja Astrīda peļņas nolūkos devās tikai šogad. Gribēja izrauties no ikdienas, nopelnīt. Sieviete strādāja ziedu novākšanā, bet jau pēc mēneša sašķobījās veselība. Vēders īsā laikā piepūtās kā grūtniecei, stāsta meita Zane, kura arī dzīvo svešumā 500 km attālumā no jau mirušās mammas dzīvesvietas.
«Kā jau cilvēks no laukiem, kurš grib nopelnīt, čakli strādājot, mamma darba devējam par veselības problēmām neko neteica. Klusējot strādāja tālāk. Valodas nebija, lai sarunātos un izstāstītu, kā jūtas,» stāsta meita, kura, apzinoties, ka situācija ir nopietna, par mātes veselības izmaiņām informējusi viņas darba kolēģus. «Mamma jau iepriekš bija stāstījusi par sapampušām rokām, kad ķimikālijas nonākušas uz tām. Darba drošības pasākumu nebija.»
Astrīda nonāca slimnīcā, kur ārsts noteica diagnozi - saindēšanās. Medicīnas iestādē sieviete ātri vien zaudējusi veselību. Kļuvusi vārga, pati pat paēst nav varējusi. Vēmusi un čurājusi asinis. Vienā mirklī izdilusi. Ceturtās nedēļas pirmdienā Astrīda nomira, raksta Diena.lv.
Īsi pirms mātes nāves Zanei ticis paziņots, ka slimniecei ir C hepatīts un vēzis un diemžēl viņa neizķepurosies. No Astrīdas darba kolēģiem, kuri nu kļuvuši nerunīgi un izvairīgi, nelaiķes meita uzzinājusi, ka priekšnieks no mediķiem jau sen esot uzzinājis, ka Astrīda darbā vairs neatgriezīsies.
Ekspertīzi, lai noskaidrotu patieso nāves cēloni, slimnīcā negrasās veikt, jo pacientiem, kuriem ir C hepatīts, to vienkārši neveicot - bīstami, varot inficēties darbinieki. Kad Zane uzstāja, lai tā tomēr tiktu veikta, mediķis kļuvis pikts, ka tiek apšaubīts viņa noteiktais nāves cēlonis. Tā kā slimnīca ekspertīzes slēdzienu nepieprasa, ģimenei par to jāmaksā 1000 mārciņu.
Meita atzīst, ka mammas ārstējošajam dakterim netic. Viņu aizdomīgu dara tas, ka mediķis sarunās bijis izvairīgs, bieži mainījis viedokli. Astrīdas meitas ir apņēmības pilnas noskaidrot patiesību par mātes nāves cēloņiem. Zane visas sarunas ar mediķiem ierakstījusi diktofonā. Konsultējoties ar juristu, radušās aizdomas, ka ārsts nav rīkojies atbilstoši Hipokrāta zvērestam. Astrīdas meita pieļauj iespēju, ka aizdomas, ka mamma saindējusies darbā, var būt arī nepamatotas, bet, ja tā, «man vajag pārliecināties par to un zināt saindēšanās iemeslu».