Roņu sāga beigusies laimīgi

 
©F64 Photo Agency

Apmēram simts pelēko roņu mazuļi un pieaugušie roņi uz ledus gabaliem vai arī peldot jūrā pie Mangaļsalas mola – tāds bija aizvadītās nedēļas vērienīgākais notikums, kas piesaistīja daudzu interesentu uzmanību.

«Lielais roņu skaits Mangaļsalā izskaidrojams ar vējiem. Tie atpūtuši ledu, visticamāk, no Rīgas līča ziemeļdaļas līdz pašam līča dienvidu galam. Acīmredzot tas bijis ledus, uz kura sadzimuši pelēko roņu mazuļi. Man nav zināms, ka tik daudz roņu būtu līdz šim atpūsts līdz pašai līča dienvidu piekrastei. Tā ka tā varētu būt pirmā reģistrētā reize ar tik daudz roņiem uz ledus,» ir pārliecināts zoologs Valdis Pilāts.

Rīgas zooloģiskā dārza atbalsta biedrības vadītājs Ingmārs Līdaka uzsver, ka roņi ar mazuļiem bijuši dabiskā vidē un satraukumam, ka tie varētu būt apdraudēti, nav pamata. «Iedzīvotāji varēja skatīties uz roņiem, taču tie nebija apdraudēti. Mazuļi bija sasnieguši jau peldēšanas vecumu, tāpēc svētdien tie devās tālāk ūdeņos. Vienīgais ienaidnieki roņiem ir suņi. To kodumi var būt liktenīgi, jo roņiem brūces dzīst ļoti grūti,» Neatkarīgajai uzsver I. Līdaka.

Zoologi norāda, ka situācija – liedagā gulošs ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi palīdzēt, taču bieži palīdzības mēģinājumi nodara mazulim lielāku kaitējumu nekā mierīga dzīve pludmalē. Pelēkajiem roņiem mazuļi dzimst martā un aprīlī. Mātītes labprāt izvēlas dzemdēt jūrā uz dreifējošiem ledus gabaliem, kur mazie ronēni ir pasargāti no plēsēju uzbrukumiem. Pēc siltākas ziemas roņu mātītes dzemdē uz sauszemes mazo Igaunijas saliņu piekrastē. Pirmās nedēļas roņu mazulis ir klāts ar baltu un pūkainu kažoku, kas palīdz maskēties uz sniega fona, taču galīgi nav piemērots peldēšanai. Apmēram mēnesi mazulis barojas ar mātes pienu un strauji aug. Pēc tam ronēnam ir jāuzsāk patstāvīga dzīve – jāiemācās ķert zivis.

Roņu mazuļiem, ja tie izskatās veselīgi un labi paēduši, cilvēku palīdzība nav nepieciešama. Visticamāk, ka ronēna mamma barojas jūrā un drīz vien to nāks pabarot. Tādēļ ja, pastaigājoties gar jūras piekrasti, savā ceļā sastopat roņa mazuli, to var vērot pa gabalu netraucējot.

«Palīdzība vajadzīga tikai ļoti vājam vai savainotam mazulim, bet arī tad vienmēr jāsazinās ar Vides valsts dienestu vai Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu. Roņi ir aizsargājami dzīvnieki, un tos aizliegts patvaļīgi pārvietot,» piebilst I. Līdaka.

Pelēkais ronis ir lielākais un visbiežāk sastopamais ronis Baltijas jūrā. Latvijas piekrastē sastopama pelēko roņu Baltijas jūras pasuga – tos bieži var novērot gan piekrastes ūdeņos, gan upju lejtecēs. Pašlaik Baltijas jūrā dzīvo apmēram 15 000 roņu, taču 20. gadsimta otrajā pusē pārmērīgu medību un jūras piesārņojuma ietekmē to skaits strauji saruka. Lai apturētu pelēko roņu samazināšanos, suga iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā un tos aizliedza medīt.

***

Kā rīkoties

IERAUGOT ROŅU MAZULI SMILTĪS:

• jāizvērtē mazuļa apmatojums. Ja baltā mazuļa pūka vietām (vai pilnībā) jau izkritusi un redzami pelēkas, gludas ķermeņa segas laukumi, visticamāk, mazulis jau uzsācis patstāvīgu dzīvi un izrāpojis pludmalē atpūsties. Tad ronēns jāatstāj atrašanas vietā.

• jāaplūko mazuļa kondīcija. Ja ronēns, kaut arī klāts ar baltu pūku, ir apaļīgs, nikni rūc un sver vismaz 15 kg, visticamāk, māte viņu baro un pareizākā rīcība – steigšus doties prom, lai ronene nebaidītos nākt krastā.

• nogādāšana zoodārzā ir pieļaujama vienīgi tad, ja mazulim ir acīmredzami ievainojumi un/vai tas ir ļoti novājējis – pretojas nepārliecinoši, galva izskatās proporcionāli liela un viegli sataustāms mugurkauls.

• jebkurā gadījumā jāuzmanās no ronēna zobiem un jāatceras, ka dzīvnieku no dabas izņemt drīkst tikai Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta, zooloģiskā dārza vai Avārijas un glābšanas dienesta speciālisti.

Avots: Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs

 

Abonē