Pēc Līņa atcelšanas Dailes teātris vērienīgumu nesamazinās

"Interesanti ir gaidīt, kad nākamais personāžs parādīsies uz skatuves. Vai tas būs Hamlets vai Ričards III, vai Lāčplēsis, vai Kangars?" retoriski vaicā Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa.

Līdzīgi kā viņa, arī daudzi citi Dailes teātra mākslinieki un darbinieki ir neizpratnē par aizvadītās nedēļas notikumiem, kad steigā no amata atcēla ilggadējo tā vadītāju Aivaru Līni. Neatkarīgās aptaujātie darbinieki atzīst, ka joprojām nav skaidrs, kāpēc Kultūras ministrija A. Līni nekavējoties atlaida no darba, nevis atbrīvoja uz izmeklēšanas laiku, kas būtu bijis tikai loģiski.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ar darbinieku vēstuli iepazinās un uz to atbildējis, ka pagaidām A. Līnim citu drošības līdzekli, kā aizliegumu ieņemt direktora amatu, nevar piemērot.

"Kurš šodien var protestēt? Vienīgais, ko mēs varam turpināt darīt, ir taisīt labas izrādes, kādas vienmēr Dailē ir bijušas," saka režisors Mihails Gruzdovs un turpina, "tā [direktora atlaišana], protams, bija slikta ziņa. Neviens nevar saprast, no kurienes tā nāk, taču neatkarīgi no tā darbs turpinās un kolektīvs ir noskaņots turpmākam darbam."

Savukārt teātrī strādājošie ir izbrīnīti, ka saistībā ar A. Līņa konstatētajiem pārkāpumiem nemitīgi tiek piesaukts Dailes teātra vārds. Jautājums – kā vārdā un ar kādu mērķi? "Protams, ir dažādi jautājumi. Vienīgais, kas mums atliek, – domāt par repertuāru, profesionālo izaugsmi un varēšanu. Svarīgi strādāt nevis uz kvantitāti, bet kvalitāti," piebilst R. Kalniņa. Viņa uzskata, ka tieši A. Līnis gadiem ilgi strādājis, lai Dailes teātris paliktu kā teātris. "Domāju, ka viņš kaut kādā mērā, iespējams, traucē realizēt plānus. Vieta, protams, ir ļoti iekārojama. Attiecībā uz šo ēku daudziem biznesmeņiem, iespējams, politiķiem, ir savi plāni, kurus cenšas īstenot," domā aktrise. Viņu māc bažas, ka, iespējams, Dailes vietā varētu atrasties kas cits, ne kultūras iestāde.