Aizputes novada dome ir nolēmusi pārņemt no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Kazdangas pili, taču trūkst ideju, kā krāšņo baronu Manteifeļu dzimtas mantojumu izmantot.
Pavasarī, gaidot IZM organizēto arodskolas likvidāciju, iespaidīgajā īpašumā vēl saimniekoja 35 audzēkņi, 22 pedagogi un saimniecības darbinieki. Tagad viņi ir prom. Skolnieki pa citām arodskolām, pedagogi – kur kurais. Piemēram, direktors Agris Strazdiņš kļuvis par bezdarbnieku.
Iepriekšējo iemītnieku vietā tikmēr parādās daži nomnieki. Tomēr pils komplekss ar 25 ēkām, 708 hektāriem zemes, 63 hektāriem dīķu un unikālu parku prasa apjomīgāku nākotnes vīziju. Aizputes novada mērs Aivars Šilis atzīst, ka pagaidām tādas nav. Pēdējā domes sēdē izskatīts jautājums par īpašas biedrības dibināšanu, kas varētu nodarboties ar pils apsaimniekošanu – organizēt dažādus pasākumus. "Mūsu skatījumā tā varētu kļūt par tādu kā kultūras un izglītības centru," stāsta mērs. Vasarā te, piemēram, notika 3x3 nometne. Pieņemot, ka laiku pa laikam pils kompleksā ir iespējams sarīkot kādus lielākus pasākumu, nav skaidrs, ko darīt atlikušajā laikā. Pašlaik galvenais esot nepieļaut, ka īpašums tiktu izvazāts, un nodrošināt kaut vai minimālā režīmā apkures funkcionēšanu. Teorētiski tik skaistā vietā varētu veidot atpūtas objektu, viesnīcu, taču tam nepieciešamas prāvas investīcijas, kādu novadam, protams, nav.
Pirms reģionālās reformas Kazdangas pagasta deputāti filozofēja par iespēju pili pārdot – līdzīgi kā to izdarīja Ēdoles pagasts. Neesot taču jēgas atdot pili valstij, ja pēc tam valsts tāpat pili pārdotu. Pašvaldība tādējādi zaudētu iespēju nopelnīt.
Tagad Aivars Šilis apgalvo, ka pils pārdošana neesot dienas kārtībā. Tomēr teorētiski iespēja, ka pils kaut kad mainīs īpašniekus, pastāvot – kaut vai tad, ja uzradīsies baronu Manteifeļu dzimtas pēcteči ar sakarīgu piedāvājumu. Formāli īpašums gan joprojām reģistrēts uz Izglītības un zinātnes ministrijas vārda, jo dokumentu pārformēšana ieilgusi. Ministrija skaidro, ka no ieceres nodot pils īpašumus pašvaldībai nekādā ziņā neatsakās. Vienkārši pašlaik esot jāatrisina citas – aktuālākas īpašumu problēmas. Kazdangas nodošana varētu tikt pabeigta nākamā gada sākumā.
Ja Kazdangas arodskola pagājušajā desmitgadē būtu spējusi pārtapt modernā un jauniešu pieprasītā mācību iestādē, iespējams, tā turpinātu funkcionēt arī tagad. Taču to izkonkurēja Cīravas arodskola, kurai tad arī tika uzticēta Kazdangas arodvidusskolas skolēnu un saistību pārņemšana.
Direktors Kārlis Fricsons stāsta, ka uz Cīravu galu galā pārgāja mācīties septiņi automehāniķi. Citi jaunieši aizgāja uz Kuldīgas un Kandavas arodskolām. Pa kādam – vēl uz citām izglītības iestādēm. Mācību iestādes izvēlējās paši audzēkņi. Process, ko ministrija sākotnēji dēvēja par reorganizāciju, faktiski bija arodskolas likvidācija. Arī vienīgo mācību programmu, kas bija apgūstama tikai Kazdangā, – militārais transports – neviena cita skola nepārņēma.