Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kas atteikusies no nabadzības izskaušanas gada pasākumu rīkošanas, jo nevar nodrošināt līdzfinansējumu paralēli tam, ko dod Eiropas Savienība (ES).
No otras puses, vai Latvijas iedzīvotāji būtu laimīgāki un mazāk sāpīgi uztvertu trūkumu, ja Latvija rīkotu dažādas sociālās un reklāmas kampaņas, ko nākamajā – 2010. gadā – paģērē Eiropa? Taču ar savu lēmumu Latvija nepārsteidz, jo, tikko kā saskaņā ar Eirobarometra datiem, tieši Latvijā cilvēki vispesimistiskāk vērtē situāciju un neredz nekādu gaismu ceļa galā, kas nozīmē, ka valstī akūti trūkst dažādu atbalsta pasākumu gan trūcīgajiem, gan tādiem, kuri ir uz tā sauktā nabadzības sliekšņa.
Pesimistiskā Latvija
Vairāk nekā 40 procentu Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība ir ļoti plaši izplatīta, turklāt Latvijā iedzīvotāji ir visnegatīvāk noskaņoti attiecībā pret to, kas notiks nākotnē. Šis rādītājs ir visaugstākais visā ES.
Eirobaromentra pētījums liecina, ka Bulgārijas, Grieķijas, Ungārijas un Latvijas iedzīvotāji jūtas visvairāk apdraudēti un uzskata, ka ir ļoti tuvu nabadzības robežai.
Tēlaini raksturojot nabadzību Eiropā, pētnieki nekautrējas izmantot piktogrammas – cilvēkus, kas izmet atkritumus tvertnē, un cilvēkus, kuri šajās tvertnēs kaut ko meklē. Eiropas valstis sadalītas pa krāsu gammām – jo sarkanāka krāsa, jo tuvāk piktogrammai ar cilvēku, kas izdzīvo, pateicoties atkritumu tvertnei. Pārtikušās valstis krāsojas zaļā. Nav lieki jāpārpūlē redze, lai saprastu, ka iepretim skandināvu zaļajam, Latvija un arī pārējās Baltijas valstis, tāpat kā Rumānija un Bulgārija, ir sarkani iekrāsotas.
Bija plāns
ES ar tās sociālo lietu komisāru Vladimiru Špidlu priekšgalā visai daudz spēka velta tam, lai dalībvalstīs pienācīga uzmanība tiktu pievērsta nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai. Visas ES valstis nākamgad plāno dažādus pasākumus, kā veicināt sabiedrības izpratni par nabadzību un panākt, lai cilvēki saprastu, cik svarīga ir kopējā (arī publiskā un privātā sektora) atbildība nabadzības izskaušanā. Kā viens no stūrakmeņiem šajā ES darbā tiek uzsvērta tieši to cilvēku iesaiste lēmumu pieņemšanā, kuri ikdienā izjūt, kas ir trūkums.
Katrai valstij Eiropas nabadzības apkarošanas gadam bija jāparedz programma jeb plāns ar dažādiem pasākumiem visa gada garumā. Kā norāda Eiropas Komisija, tie var būt darbi, piemēram, lai lauztu stereotipus, kas saistīti ar nabadzību un sociālo atstumtību, vai iesaistītu cīņā ar nabadzību plašāku sabiedrību, veidojot tādu kā solidaritāti.
Labklājības ministrija (LM) izstrādāja šādu plānu, un tas jau bija sācis savu ceļu uz valdību apstiprināšanai, taču pēc labklājības ministra Ulda Auguļa un premjerministra Valda Dombrovska pārrunām kļuva skaidrs, ka Latvija nevar ieviest šo plānu finansējuma dēļ. Proti, kopējās plāna izmaksas ir 126 510 latu, no kuriem pusi segtu ES, bet pārējais jāsameklē Latvijas makā. U. Augulim nācās informēt EK sociālo lietu komisāru, ka Latvija neiesniegs savu plānu un, nespējot nodrošināt līdzfinansējumu, nevar pretendēt uz Eiropas naudu.
Tauta nesaprastu
Ko paredzēja plāns? Plānā ietvertie pasākumi ir visai "slideni", proti, tajā vairāk ir kampaņu (piemēram, fotoizstāde), apaļie galdi, diskusijas, TV sižeti, konferences, nekā praktiski pasākumi, no kuriem uzreiz būtu kāds labums – to, ko visvairāk gaida sabiedrība. Cilvēki būtu tiesīgi jautāt, vai par mūsu nodokļu naudu (un Eiropas) mums ir jāstāsta, kas ir nabadzība sociālekonomiskās krīzes situācijā? LM gan uzreiz brīdina, ka tieši no ES bijusi prasība, ka šī nauda būtu jāiegulda sabiedrības informēšanā un izglītojošiem pasākumiem, nevis reālai palīdzībai trūcīgām personām, piemēram, pabalstiem. Ar to Latvijai jātiek galā pašai.
Tajā pašā laikā neviens nenoliedz, ka sabiedrībā ir nepieciešama diskusija par to, kādas valstī vēl ir iespējas nabadzību samazināt, vai un kā sabiedrība var iesaistīties šajā darbā, tāpēc sava alternatīva plāna izveidei iesaistījušās nevalstiskās organizācijas. Tiesa, nav zināms, vai ES varētu šo darbu finansiāli atbalstīt.
LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta vecākā referente Ilze Dūmiņa Neatkarīgajai atzina, ka EK piedāvā Latvijai noorganizēt Eiropas finansētu pasākumu Baltijā un pašlaik tiek apspriestas dažādas idejas.