Aizputes novadpētniecības muzeja krājumus papildinās 24 arheoloģiskie atradumi, kurus līdz šim slēpis vecpilsētas kultūrslānis, vēsta portāls Rekurzeme.lv.
Divas nedēļas Aizputē Katoļu ielā, kas atrodas vecpilsētas teritorijā, pirms jaunās izbūves strādāja pieredzējušie arheologi Aldis Pravornis un Uldis Ābiķis. Ielas daļā gan esot jau visai bieži rakts un pārrakts, tāpēc tur atradumu nav daudz. Lielākie ieguvumi bijuši laukuma daļā, kur labāk saglabājušās kultūrslāņa paliekas, norāda A. Pravornis.
Arheologi atraduši gan lietas, kuru izcelsme attiecināma aptuveni uz 16. gadsimtu tie ir zaļi krāsns podiņi, gan jaunāku laiku atradumus – tie ir eņģes fragmentu, naglas, māla trauka kāju, Holandes pīpes kāta fragmentu un divas pīpes galviņas, kā arī vēl citas materiālās vēstures liecības. A. Pravornis pieļauj, ka fajansa pīpes galviņas varētu būt nākušas no kāda muižnieku kluba.
Arheologu atrastais materiāls nodots Aizputes novadpētniecības muzeja pārziņā. Muzeja vadītāja Jolanta Berga stāsta, ka līdz šim, pēc muzeja atjaunošanas, arheoloģisko materiālu krājumos nav bijis. Šā gada atradumi varētu būs labs aizsākums vietējo arheoloģisko materiālu krājumam.
Aizputē iepriekš notikuši arheoloģiskie izrakumi, taču tas bijis sen, un tie nav bijuši pārāk apjomīgi, stāsta speciālisti. Uzraugot darbus Katoļu ielā, arheologi guvuši apstiprinājumu arī Ritas Zandbergas hipotēzei par viduslaiku pilsētas robežgrāvja atrašanās vietu. Tā paliekas 1990. gadā konstatējis arheologs Mārtiņš Lūsēns. Uzraudzības laikā gan konstatēts tikai fakts, izpētei būtu vajadzīgi nopietnāki darbi, secina arheologi. “Vecpilsētas arheoloģiskā uzraudzība Aizputē vispār stipri iekavēta,” atzīst A. Pravornis.