Šodien Ministru kabinets, visticamāk, apstiprinās Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto ziņojumu par pabalstu izmaksas ierobežojumu pamatotību, uzskatot, ka arī turpmāk, vismaz līdz nākamā ziņojuma izskatīšanai, jāmaksā samazinātie pabalsti.
Virkne pabalstu kopš 2009. gada tiek maksāti ierobežotā apmērā, arī astoņus latus lielais ģimenes valsts pabalsts, kuru uz krīzes laiku samazināja tieši ģimenēm, kurās ir vairāk bērnu. Pabalstu ierobežojumi saglabājami, jo tie neattiecas uz personām, kurām ir zems ienākuma līmenis.
LM sagatavotais ziņojums ietver jau valdības viedokli, proti, tajā teikts: «Ministru kabinets uzskata, ka 2012. gadā ģimenes valsts pabalsta ierobežojums ir turpināms un pabalsts izmaksājams astoņu latu apmērā par ikvienu bērnu.» Savukārt attiecībā uz pārējo pabalstu ierobežojumiem secināts, ka, «ņemot vērā valsts budžeta interešu nodrošināšanas nepieciešamību pašreizējos ekonomiskajos apstākļos un citu personu tiesību uz sociālo nodrošinājumu realizācijas nepieciešamību», arī tie ir saglabājami un turpināmi. Ziņojumā teikts, ka pabalstiem – slimības, maternitātes un paternitātes, vecāku – noteiktie ierobežojumi ir diferencēti un neattiecas uz personām, kurām ir zemi ienākumi.
Līdzīgi kā iepriekšējos ziņojumos, arī šajā vēlreiz aprakstīta sarežģītā Latvijas situācija 2009. gadā, kad pabalstu ierobežojumi tika ieviesti, – iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, bezdarba pieaugums, darba algas samazinājums. Tomēr attiecībā uz 2011. gadu tiek minēta situācijas uzlabošanās – IKP un algas aug, bezdarbs sarucis. Prognozes par 2012. gadu, kurā pabalstu ierobežojumus piedāvāts saglabāt, liecina, ka IKP un algas pieaugs.
Būtiskākais arguments, kāpēc pabalstu ierobežojumi saglabājami, varētu būt ziņojumā minētā sociālās apdrošināšanas sistēmas darbība un sociālā budžeta pašfinansēšanās, proti, ieņēmumi nesedz izdevumus, tāpēc izmaksas no tā maksimāli jāierobežo. 2011. gadā sociālajā budžetā bija plānoti 1,217 miljardu latu ieņēmumi un 1,43 miljardu latu izdevumi (plānota negatīva bilance 205 miljonu latu apmērā). Kā izriet no ziņojuma, faktiskie ieņēmumi bijuši lielāki – 1,255 miljardi latu, bet izdevumi – mazāki nekā plānotie jeb 1,279 miljardi latu (gada deficīts bijis 125 miljoni latu). Uzkrājums 2011. gada beigās sociālajā budžetā vēl bija 277,2 miljoni latu. Pēc LM aprēķiniem, šogad plānotais deficīts ir 133,8 miljoni latu, 2013. gadā – 162,2 miljoni latu – tad tiek prognozēta aizņemšanās no pamatbudžeta.
Tajā pašā laikā LM secina, ka ģimenes valsts pabalsta sarukums (pabalsts tika noteikts par visiem bērniem vienāds, iepriekš tam piemēroja indeksu – par katru nākamo bērnu ģimenē nedaudz lielāku) un arī cita valsts atbalsta apjoma samazināšana ģimenēm ar bērniem ir samazinājuši (!) ģimeņu ienākumu līmeni. Ģimenes valsts pabalstam plānotā naudas summa sarūk, tāpat kā ievērojami samazinājusies arī vecāku pabalstam atvēlētā – 2010. gadā šie izdevumi bija 56,9, bet 2011. gadā – 37,6 miljoni latu. Iemesli, kāpēc, ziņojumā nav minēti, tomēr viens no tiem ir pabalstu ierobežojumi, kā arī pabalsta vidējā apmēra samazinājums un dzimstības kritums. Ziņojumā arī secināts: labums, ko no pabalstu ierobežojumiem iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.
***
KĀDI PABALSTI IR IEROBEŽOTI
Apmērs (Ls) Cik cilvēki saņem?
Slimības pabalsts 187,58 25 649
Vecāku pabalsts 286,98 9519
Maternitātes pabalsts 687,74* 2015
Paternitātes pabalsts 119,21** 633
Ģimenes valsts pabalsts 8 Tiek maksāts par 321 986 bērniem
Minēts pabalsta vidējais apmērs, izņemot ģimenes pabalstu
* Šo pabalstu nemaksā katru mēnesi, bet divus mēnešus pirms dzemdībām un divus pēc
** Vienreizējs pabalsts, ko maksā par desmit darba dienām