Ar sev tik raksturīgo sarkasmu, kinofestivāla Arsenāls rīkotāji paziņojuši: 25 gadus bijām spiesti skatīt Arsenāla kino, 2184 filmas un 330000 skatītāju vājprātam reiz jāliek punkts. Mēs pierādījām, ka valsts institūcijas ir spēcīgākas par katru privātu iniciatīvu. Miers būdām, Arsenāls ir galā. Starptautiskais kinofestivāls Arsenāls ar 2012.gada martu ir slēgts.
Izplatītajā paziņojumā tiek uzsvērts: August Sukut un Māri Gaili, cik nav solīts, ka rādīs ko visiem saprotamu, cik papīru nav parakstīti, ka vairs nebūvēs Eizenšteina tēva un dēla stikla namus, ka liks mierā ministriju un domi, ka aprobežosies ar 5 miljoni tēriņu šajos gados, ka būs rātni un nelozēs balvas, bet piešķirs tās atbilstoši regulām, ka neslies jūras bāku Ķeipenē, liks mierā Žaņa Lipkes projektu ar visiem jūdiem, ka atstās operas kori operai, ne mēmām filmām, jo tās ir un būs mēmas, ka neputinās bankas, lai īstie augļotāji atvelk elpu, ka nejauksies pasaules kārtībā un nemusinās mūs pieminēt un fokusēt 2015. gadā Armēnijas genocīda simtgadi.
Starptautiskais kinofestivāls Arsenāls ar 2012.gada martu ir slēgts.
Pēdējos četros gados nav izdevies noslēgt trīspusēju sadarbības līgumu ar Rīgas domi un Kultūras ministriju.
Pretēji Eiropas kultūrpolitikas virzībai, pretēji mūsu līdzdalībai kā biedriem Eiropas profesionālajās kino organizācijās, mums neklājas šobrīd lauzt savas iestrādes un konceptus īslaicīga labuma meklējumos. Mēs neesam vieni - mums ir kolēģi, draugi, citādi domājošie, beigu beigās - savs skatītāju pulks. Mēs varam piesaukt Žaņa Renuāra vārdus, kurus citējam avīzē ARS 25 gadi iepriekš: "Neviens vienatnē neies aplaupīt banku, tam vajadzīgi līdzdalībnieki", un kino ir kas kopējs ar noziegumu.