Augstākās tiesas (AT) Senāts otrdien, 13.martā, rakstveida procesā izskatīs Pētera Leimaņa kasācijas sūdzību par spriedumu, ar kuru viņam noteikts septiņu gadu cietumsods par nepilngadīga zēna nolaupīšanu un seksuālu izmantošanu, kā arī citiem noziegumiem.
Pavisam šajā lietā apsūdzēti pieci vīrieši, bet kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu iesniedzis tikai Leimanis, kuram apsūdzība celta pēc astoņiem Krimināllikuma (KL) pantiem, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Viktorija Šumska iepriekš pastāstīja, ka visi pieci apsūdzētie kādā vakarā pirms aptuveni sešiem gadiem organizējuši ielaušanos svešā dzīvoklī Rīgā, Kalnciema ielas apkārtnē, kur tobrīd atradušās divas personas - 16 gadus vecs zēns un viņa vecāmāte.
Pēc prokurores teiktā, apsūdzētie, pielietojot vardarbību, nolaupījuši no dzīvokļa nepilngadīgo zēnu, bet no viņa vecāsmātes centušies izspiest naudu, norādot, ka pretējā gadījumā sieviete vairs nekad neredzēs savu mazdēlu.
Nolaupīto jaunieti, saslēdzot roku dzelžos, apsūdzētie paņēmuši līdzi un ar automašīnu devušies prom. Transportlīdzeklī pret zēnu pielietota vardarbība un viņam draudēts, ka tiks ieslēgts kādā pagrabā, pastāstīja prokurore.
Īsi pēc tam noziedznieki tika aizturēti, bet par notikušo policija sāka kriminālprocesu.
Pirmās instances tiesā uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdās Leimanis, Ēriks un Renārs Rūši, Boriss Saratovs, kā arī Ģirts Lazdiņš. Leimanis tika apsūdzēts pēc astoņiem KL pantiem, Ē.Rūsis - pēc četriem, R.Rūsis - pēc trim, bet Saratovs un Lazdiņš - katrs pēc diviem.
Pabeidzot krimināllietas izskatīšanu pēc būtības, Rīgas apgabaltiesas 2007.gada 27.novembrī Leimani atzina par vainīgu personas dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanā, nelikumīgā brīvības atņemšanā, personas nolaupīšanā, vardarbīgā dzimumtieksmes apmierināšanā, pavešanā netiklībā, izspiešanā, mantas tīšā iznīcināšanā un bojāšanā, kā arī uzbrukumā varas pārstāvim.
Par minētajiem nodarījumiem kā galīgo sodu apgabaltiesa Leimanim noteica septiņu gadu reālu brīvības atņemšanu bez mantas konfiskācijas.
Vēlāk, izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT taisīja citādu spriedumu, taču Leimanim tāpat tika piemērots septiņu gadu cietumsods. Atšķirībā no apgabaltiesas, AT noteica, ka šim apsūdzētajam būs jāmaksā cietušajam arī 1500 latu morālā kaitējuma kompensācija.
Tomēr Leimanis AT spriedumu pārsūdzēja, tāpēc lieta nonāca Senātā, kas nākamnedēļ to izskatīs kasācijas kārtībā, pastāstīja Kataja.
Tikmēr R.Rūsis un Lazdiņš pirmajās divās tiesu instancēs pēc dažiem pantiem tika gan attaisnoti, gan arī atzīti par vainīgiem, bet atbrīvoti no soda, savukārt Ē.Rūsis un Saratovs kā galīgo sodu saņēma nosacītu brīvības atņemšanu.
AT Krimināllietu tiesu palāta 2011.gada 21.oktobrī Ē.Rūsim par personas dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanu, cilvēka nolaupīšanu un mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu atstāja negrozītu pirmās instances tiesas piespriesto brīvības atņemšanas sodu uz pieciem gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, bez mantas konfiskācijas, uzliekot apsūdzētajam par pienākumu piedalīties probācijas programmās un nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas.
R.Rūsis tika atzīts par vainīgu personas dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanā un cilvēka nolaupīšanā, taču par abiem šiem nodarījumiem AT viņu atbrīvoja no soda. Pēc KL panta par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu R.Rūsis tika attaisnots.
Saratovam pirmās instances tiesa 2007.gadā piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu ar tikpat ilgu pārbaudes laiku, un attiecībā uz viņu spriedums vēlāk netika pārsūdzēts, tāpēc AT to pat nepārskatīja.
Savukārt Lazdiņu AT atzina par vainīgu dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanā un personas nolaupīšanā, taču par abu šo noziegumu izdarīšanu viņš tika atbrīvots no soda.
Kā pastāstīja prokurore Šumska, zēna nolaupītāji iepriekš pazinuši savu upuri un it kā vainojuši viņu dažādu mantu - naudas, telefonu un citu lietu - zādzībās, tādēļ vēlējušies ar nepilngadīgo izrēķināties, noorganizējot viņam "linča tiesu".
Prokurore aģentūrai LETA norādīja, ka galvenokārt krimināllietas epizodēs figurē Leimanis. Valsts apsūdzības uzturētāja pirmās instances tiesas debatēs viņu lūdza sodīt ar brīvības atņemšanu uz 11 gadiem, taču tiesa Leimanim piesprieda septiņu gadu cietumsodu.
Krimināllietā ir arī citas epizodes, kurās kā cietušais figurē jau minētais nepilngadīgais zēns, bet, tā kā šie noziegumi kvalificēti pēc KL pantiem par vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu un pavešanu netiklībā, nodarījumu būtību prokurore sīkāk komentēt nevēlējās.