Maijā Aizsardzības ministrija (AM) sāks izsūtīt apmēram 500 pavēstes rezerves karavīriem, lai pārliecinātos, kā darbojas pašreizējā viņu apziņošanas sistēma. Pavēste par mobilizēšanos attieksies tikai uz rezerves karavīriem, uzsver AM Militāri publicistisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis.
Tas arī nenozīmējot, ka izbijušajiem Latvijas armijas karavīriem ar pavēsti rokā un mugursomu plecos vajadzēs doties pieteikties Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Pavēstē prasītā informācija gan viņiem būs jāpaziņo, bet tas arī viss.
«Šāda rezervistu sistēmas pārbaude pēc ilgāka laika notiek pirmo reizi. Latvija ir iestājusies NATO, un vairs nav obligātais militārais dienests. Ir svarīgi pārbaudīt, kā sistēma darbojas,» saka A. Rikveilis. Militāriem gadījumiem rezervistu iesaukšana Latvijā neesot nepieciešama, bet rezerves karavīru apzināšana ir vajadzīga, lai, piemēram, dabas katastrofu laikā viņus varētu mobilizēt. Atrodoties rezervē, maksimāli pieļaujamais vecums, kad bijušo karavīru var mobilizēt, ir 55 gadi (karavīriem, instruktoriem, virsniekiem) un 65 gadi (augstākajiem virsniekiem).
Jāpaskaidro, ka saskaņā ar Militārā dienesta likumu NBS rezervē ieskaita karavīrus, kas atvaļināti no profesionālā dienesta un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargus, kuri vairs nedarbojas šajā organizācijā. Savukārt rezervists ir ikviens Latvijas pilsonis – vīrietis vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kurš derīgs militārajam dienestam, kā arī sievietes, kas izteikušas vēlmi kļūt par rezervistēm.
Uz Neatkarīgās jautājumu, ko AM iesāks, ja lielākā daļa apziņoto neatsauksies, A. Rikveilis atbild: «Tad jāvienojas par mehānismiem, kā ar viņiem komunicējam.» Šobrīd AM pamatojas uz personu deklarēto dzīvesvietu, lai gan pieļauj, ka cilvēki kļuvuši mobilāki un var tur neuzturēties. Militārā dienesta likums arī nosaka, ka gan rezerves karavīriem, gan rezervistiem ir pienākums paziņot NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai pēc savas dzīvesvietas par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī par savas dzīvesvietas maiņu. Ja šo prasību ievērotu, tad jau tagad AM būtu pietiekami pilnīga informācija par to, cik rezerves karavīru un rezervistu atrodas Latvijā.
Precizējot jautājumu, vai Zemessardze kā NBS rezerve nespētu nodrošināt ar attiecīgiem kadriem stihisku nelaimju un arī citos gadījumos, A. Rikveilis sacūja, ka daļa rezerves karavīru pēc dienesta beigām tiek norīkoti Zemessardzē, kas ir iekļauta NBS sastāvā. Tur darbojas sava apziņošanas sistēma, un uz zemessargiem pavēstu izsūtīšana neattieksies.
Kad rezerves karavīrs saņems pavēsti par mobilizāciju, tad viņš sev ērtā veidā – telefoniski vai elektroniski – varēs darīt zināmu, ka AM sūtījums līdz viņam ir nonācis. Šī sistēma gan neļaus pārliecināties par to, cik daudzi uz pavēsti nereaģēs nekādi, ja jau nekur nebūs jāierodas.