Labklājības ministrija (LM) plāno precizēt trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai noteiktos kritērijus un atvieglot administratīvās procedūras šī statusa noteikšanai.
To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, kas ceturtdien, 1.martā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienību un jāapstiprina valdībā.
Noteikumu projekta normas attiecībā uz bezdarbniekiem plānots saskaņot ar pērnā gada decembrī pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tās paredz, ka turpmāk tiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kuri pašvaldībā vēlēsies saņemt sociālās palīdzības pabalstu, Nodarbinātības valsts aģentūrā būs jāreģistrējas kā bezdarbniekiem. Līdz šim sociālās palīdzības pabalstus varēja saņemt arī cilvēki, kuriem bija piešķirts darba meklētāju statuss.
Plānots, ka, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, būs jāuzrāda arī tie ienākumi, par kuriem informācija nebūs pieejama valsts un pašvaldības datu reģistros vai to nevarēs apliecināt ar izziņu, piemēram, ja cilvēks veic saimniecisko darbību, iegādājoties patentu, vai iegūst ienākumus dāvinājuma vai kādā citā ceļā. Savukārt ienākumi no saimnieciskās un profesionālās darbības būs jāuzrāda par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem. Šobrīd tie ir jāuzrāda par iepriekšējo kalendāro gadu.
Situācijās, kad cilvēks pēdējā gada (12 mēnešu) laikā būs pārdevis nekustamo vai kustamo īpašumu, iztikas līdzekļu deklarācijā būs jānorāda minētā darījuma rezultātā gūtā ienākumu summa jeb vidējie ienākumi mēnesī. Tos aprēķinās par pilniem kalendāra mēnešiem no brīža, kad saņemti līdzekļi par darījumu līdz iesnieguma iesniegšanai. Proti, kopējo ienākumu summu dalīs nevis ar 12 mēnešiem, bet ar mēnešu skaitu no darījuma brīža.
Turpmāk atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pašvaldības varēs noteikt uz laiku līdz trim mēnešiem, gadījumā, ja vismaz viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem būs darbspējas vecumā, izņemot nestrādājošus cilvēkus ar invaliditāti. Pārējos gadījumos atbilstību trūcīgas ģimenes statusam noteiks uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Šobrīd minēto statusu nosaka attiecīgi uz 6 un 12 mēnešiem.
Tāpat plānots pašvaldībām noteikt plašākas tiesības attiecībā uz to, kādus kustamos un nekustamos īpašumus turpmāk nebūs jāuzskata par īpašumiem, nosakot trūcīgas ģimenes (personas) statusu. Paredzēts, ka par īpašumu netiks uzskatīts viens nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis iesniedzējs un kopā ar viņu dzīvojoši cilvēki, bērna nekustamais īpašums un bērna naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs. Tiek saglabāta norma, ka par īpašumu neuzskatīs ģimenei ikdienā nepieciešamās lietas, piemēram, mēbeles, sadzīves priekšmetus, apģērbu, bērnu piederumus u.c.
Paredzēts, ka pašvaldības saistošajos noteikumos būs noteikts vēl papildu nekustamais vai kustamais īpašums, ko varēs neuzskatīt par īpašumu, nosakot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, piemēram, ganības, mežs, ēkas, garāža, kā arī mājlopi, lauksaimniecības inventārs un transporta līdzekļi atbilstoši pašvaldības noteiktiem kritērijiem.
Par īpašumu neuzskatīs arī cilvēkam piederošās kapitāla daļas un akcijas, ja uzsākts maksātnespējas process vai citu iemeslu dēļ ar tām nav iespējams rīkoties.
Salīdzinājumā ar pašreiz noteikto, paredzēts samazināt naudas līdzekļu uzkrājumus, kas varēs būt trūcīgas ģimenes (personas) īpašumā. Proti, tie varēs būt līdz minimālās darba algas apmēram (Ls 200) mājsaimniecībai kopumā. Tāpat paredzēts, ka par naudas līdzekļu uzkrājumiem nebūs uzskatāmi uzkrājumi privātajos pensiju fondos.