Iespējams, var nākties pārskatīt spriedumu Karginu laulības šķiršanas lietā

Izskatīšanai Augstākajā tiesā (AT) nonācis jautājums par procesuālā termiņa atjaunošanu, kas ļautu apstrīdēt 2008.gada lēmumu izbeigt apelācijas tiesvedību baņķiera Valērija Kargina un Tatjanas Karginas laulības šķiršanas lietā. No šī lēmumā izrietēja, ka 42,89% AS "Parex banka" akcijas pēc laulības šķiršanas paliek V.Kargina īpašumā.

Patlaban Kargins vairs nav "Parex bankas" akcionārs, jo Latvijas valsts 2008.gada 8.decembrī no viņa un otra bankas īpašnieka Viktora Krasovicka pārņēma viņiem piederošās bankas akcijas, par tām abiem baņķieriem samaksājot divus latus.

Savukārt pirms tam - 2008.gada 16.aprīlī - AT izbeidza apelācijas tiesvedību abu Karginu laulības šķiršanas lietā un "Parex bankas" akcijas, kas V.Karginam piederēja līdz laulības šķiršanai, palika viņa īpašumā, kā to paredzēja Rīgas apgabaltiesas 2006.gada spriedums. 2008.gada AT lēmumu par tiesvedības izbeigšanu neviens no abiem strīdniekiem AT Senātā tolaik nepārsūdzēja un tas stājās spēkā.

Saskaņā ar AT sniegto informāciju, AT Civillietu tiesu palāta trešdien, 29.februārī, rakstveida procesā skatīs jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu abu Karginu laulības šķiršanas lietā. Lieta tiek skatīta slēgtā procesā, tāpēc sīkāka informācija nav pieejama.

Ja AT izlems termiņu atjaunot un atļaus apstrīdēt 2008.gada lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, jautājums var nonākt izskatīšanai Senātā. Senātam, savukārt, var nākties vērtēt, vai AT pamatoti izbeigusi tiesvedību laulības šķiršanas lietā attiecībā uz kopmantas sadali. Ja lēmums tiks atcelts, AT var nākties apelācijas kārtībā izskatīt šo civillietu pēc būtības un vērtēt kopējās mantas sadali, tādejādi AT var pieņemt lēmumu, kas mainītu bankas akciju piederību, liecina juristu teiktais aģentūrai LETA.

Ja "Parex bankas" akciju piederība tiktu mainīta un tās, piemēram, nonāktu T.Karginas īpašumā, tad varētu sekot jauna tiesāšanās un nav izslēgta iespēja, ka, teorētiski, varētu tikt celta prasība pret Latvijas valsti. Iespēju, ka akcijas no valsts būtu iespējams attiesāt, juristi gan vērtēja skeptiski. Advokāts Aldis Gobzems akcentēja, ka valsts akcijas ieguvusi labā ticībā, tās no baņķieriem nopērkot, un valstij nebija pamata uzskatīt, ka akcijas no Kargina varētu tikt attiesātas.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija 2006.gada 7.jūlijā izšķīra 1982.gadā noslēgto Valērija un Tatjanas Karginu laulību, paredzot, ka V.Kargina īpašumā paliek visi 42,89% viņam līdz tam piederējušo "Parex banka" akciju.

Abi Kargini AT iesniedza apelācijas sūdzības par tiesas spriedumu sadalīt viņu kopējo mantu. Spriedums par laulības šķiršanu netika pārsūdzēts. Tomēr lieta AT netika skatīta, jo abu Karginu advokāti atsauca iesniegtās apelācijas sūdzības. V.Kargina advokāts Uģis Grūbe aģentūrai LETA tolaik sacīja, ka apelācijas sūdzības atsauktas, jo puses tālāku tiesāšanos nav uzskatījušas par lietderīgu.

T.Kargina iepriekš norādīja, ka lietā nav strīda par to, ka laulāto kopīgās mantas sastāvā ir uz V.Kargina vārda reģistrētās "Parex bankas" akcijas, bet gan tajā ir strīds par to, kādā apmērā kompensējama šo akciju vērtība, šķirot abu Karginu laulību.

Rīgas apgabaltiesa 2006.gadā sadalīja abu laulāto kopmantu, nosakot, ka akcijas un daļas kapitālsabiedrībās atstājamas tam laulātajam, uz kura vārda tās reģistrētas, attiecīgi 7750 AS "Parekss apdrošināšanas kompānija" akcijas V.Karginam, 80 daļas Jūrmalas SIA "KID" T.Karginai, bet 60 - V.Karginam, 7,21 miljons daļu "Parex bankas" - V.Karginam, 554 daļas AS "Parex" - V.Karginam, kā arī SIA "Formula VK", kur V.Karginam ir viena daļa.

T.Karginai palika attiecīgi 100 daļas SIA "Strīts", 100 daļas SIA "Rīgas Starptautiskais menedžmenta mācību centrs", 1000 daļas SIA "Family un Co" un 30 daļas SIA "Baltijas koledža".

Latvijā

Šodien "Latvenergo" ēkā Pulkveža Brieža ielā tika pasniegtas AS "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Gada balvas enerģētikā. Ar gada balvām enerģētikā tiek apbalvoti jaunie zinātnieki, kuri piedāvā inovatīvus risinājumus, tāpat apbalvoti pētījumi ar būtisku devumu enerģētikas attīstībā, kā arī tiek godināts mūža ieguldījums, piešķirot Alfrēda Vītola balvu.

Svarīgākais