Pilsoņu debatēs par sabiedrības saliedēšanu apspriedīs desmit priekšlikumus

Šodien pilsoņu debatēs par sabiedrības saliedēšanu tiks apspriesti desmit priekšlikumi, kurus dažādu tautību iedzīvotāji ieteica un par kuriem nobalsoja diskusiju platformā "Mūsu valsts", informē sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Dace Akule.

Debates notiks Rīgā, viesnīcā "Islande Hotel".

Pilsoņu debatēs par integrāciju piedalīsies 50 Latvijas iedzīvotāji, kuri ielūgti pēc nejaušās atlases principiem - Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, dažādu tautību pārstāvji, visu reģionu iedzīvotāji no dažādām vecumu grupām un profesijām -, atspoguļojot Latvijas sabiedrības daudzveidību.

Diskusiju platformā "Mūsu valsts" viens no desmit priekšlikumiem sabiedrības saliedēšanai ir nepieciešamība veidot kopīgu informācijas un kultūras telpu. Iedzīvotāji norādījuši, ka divu informatīvo telpu pastāvēšana ir sabiedrības šķelšanās galvenais iemesls. Latvijas valsts vēstījumus atspoguļo latviski vēstošie plašsaziņas līdzekļi, krievu mediji atspoguļo vai nu partiju apvienības "Saskaņas centrs", vai Krievijas valsts varas pozīciju. Krievvalodīgie nejūt, ka šī ir arī viņu valsts, viņus vairāk saista notikumi Krievijā.

"Kopīga informācijas telpa sniegtu latviešu un krievu valodā identisku Latvijas valsts un latviešu mediju informāciju, lai krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji ieietu Latvijā. Valsts un nevalstisko organizāciju atbalstīts kopīgas informācijas telpas veidošanas komplekss - divvalodīga informācijas un diskusijas telpa internetā, preses izlaidums, identisks abās valodās, valsts TV kanāls vai raidījums krievu valodā," šonedēļ rosinājuši sabiedriski aktīvi pilsoņi.

Pilsoņu debatēm ieteikts arī priekšlikums par bezmaksas latviešu valodas kursiem un valodas praktizēšanas iespējām valodas klubos, nepieciešamību mācīt saudzīgu attieksmi pret pasauli, latviešu valodas apgūšanu, sākot no bērnudārza. Iedzīvotāji uzskata, ka ir jāpaaugstina pievilcība vidējās izglītības iegūšanai latviešu valodā.

Runājot par integrācijas jautājumiem, cilvēki uzskata, ka integrācijas procesa veicināšana jāuztic cilvēkiem, kuri paši veiksmīgi integrējušies, jāmācās nešķirot citus cilvēkus pēc tautības un valodas, bet parādīt, cik interesanti ir izzināt citu kultūru un valodu.

Diskusiju platformā pausts viedoklis arī par nepieciešamību aizsargāt latviešu valodu, nosakot striktākas prasības Valodas likumā. Izglītībai valstī jābūt tikai valsts valodā. Rosināta arī kopīga sadarbība nevalstiskajās organizācijās, izveidojot fondu, kas atbalstītu kopīgas darbošanās projektus. Ieteikts izveidot pastāvīgu komunikācijas platformu kultūras biedrībām un svinēt kultūru daudzveidību Latvijā.

Ar profesionālu moderatoru palīdzību, kā arī ekspertu un politiķu iesaisti debašu dalībnieki izstrādās desmit konkrētus priekšlikumus, kā turpmāk dzīvot kopā saliedētākā sabiedrībā. Debašu noslēgumā, svētdien, 26.februārī, no plkst.14.30 līdz 16 dalībnieku izstrādātos priekšlikumus vērtēs Valsts prezidents Andris Bērziņš, kā arī citas atbildīgās amatpersonas.

Kā ziņots, interneta diskusiju platformā "Mūsu valsts" interesenti sabiedrības saliedēšanai šonedēļ bija iesnieguši vairāk nekā 40 priekšlikumus, par kuriem varēja balsot un komentēt.

Pēc debatēm notiks vairākas diskusijas ar ekspertiem un politiķiem par iespējām īstenot dalībnieku izstrādātos priekšlikumus. Arī plašākai sabiedrībai no 27.februāra līdz 11.martam būs iespēja izvērtēt un komentēt debatēs radītās idejas interneta vietnē "musuvalsts.lv". Vērtējumi un idejas, kā priekšlikumus īstenot, kā arī informācija par jau darīto konkrētajā jomā tiks apkopota īpašā ziņojumā.

Pilsoņu debates par integrāciju rīko sabiedriskās politikas centrs "Providus". Iniciatīvu atbalsta Valsts prezidents, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Atvērtās sabiedrības fondu Vietējo pašpārvalžu un valsts pārvaldes reformu programma un citi.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.