zstrādājot 2010.gada valsts budžetu, nepieciešams tajā paredzēt līdzfinansējuma un priekšfinansējuma nodrošināšanu jauniem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim (JL) un valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijām norāda Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
ZZS ar bažām raugoties, vai turpmākajos gados tiks paredzēts finansējums 2007. -- 2013. gada plānošanas perioda ES fondu projektu īstenošanai. ZZS jau vairākkārt esot norādījusi, ka ES fondi, kas Latvijai ir pieejami 2007.-2013.gadam, ir vienīgais finansiālais atbalsts jeb finansiālais dāvinājums gan pašvaldībām, gan valsts institūcijām, gan uzņēmējiem, brīdī, kad būtiski tiek samazināti valsts budžeta izdevumi, kādā mirklī netiktu nenogriezta iespēja valstij attīstīties, dodot gan izglītības un pārkvalifikācijas iespējas, dodot gan darbu uzņēmējiem, gan darba vietas iedzīvotājiem.
Līdz ar to ZZS uzskata, ka ES fondu projektiem valstij šobrīd ir jārod finansējums ne tikai to avansēšanai, bet arī jānodrošina līdzfinansējums, jo pretējā gadījumā Latvija jau tuvākajā laikā zaudēs tai uzdāvinātos Eiropas fondu līdzekļus 4,5 miljardu eiro (3,15 miljardu latu) apmērā.
ZZS atgādina, ka Eiropa mums šajā plānošanas septiņgades periodā pārsvarā dāvina 85% no projekta izmaksām un tikai 15% valsts iekšienē ir jāatrod līdzekļi, lai paņemtu Eiropas naudu.
"Šobrīd Finanšu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu, ka nacionālā līdzfinansējuma ietvaros valsts budžets vairs nepiedalīsies ES projektu līdzfinansēšanai un priekšfinansēšanai, kas, mūsuprāt, ir absurda pieeja," norāda ZZS.
Ja šāda kārtība, kad valsts nenodrošinās ne priekšfinansējumu, ne līdzfinansējumu ES fondu projektiem, tomēr tiks pieņemta, projektu iesniedzējiem nāksies 100% priekšfinansēt ES fondu projektu vismaz sešus mēnešus, kamēr no Eiropas Komisijas tiek veiktas atmaksas par faktiski veiktajiem izdevumiem. "Tā ir nepieņemama kārtība, jo projektu iesniedzējam, lai tā būtu augstskola, pašvaldība vai uzņēmējs, uz pusgadu ir jāiesaldē būtisks apjoms ar finansējumu. Turklāt, ja šajā plānošanas periodā projekta iesniedzējs plāno īstenot vairākus ES fondu projektus, tad kopējais papildu finanšu resursu apjoms uz projektu iesniedzēju var veidot pat vairākus desmitus miljonu latu," skaidro ZZS.
ZZS uzskata, ka it īpaši šī brīža ekonomiskajos apstākļos, Finanšu ministrijai nevis ir jānāk ar priekšlikumiem, ka tiek izslēgts valsts budžeta līdzfinansējums ES fondu projektiem, bet gan jāmeklē iespējamie risinājumi, varbūt arī ārpus valsts budžeta iespējām, lai būtiski uzlabotu ES fondu apguvi, kas šobrīd ir tikai 6% apmērā, un dotu ieguldījumu ekonomiskās aktivitātēs Latvijā.
Ņemot vērā minēto, ZZS aicina panākt, ka Latvijai papildus tiek pārskaitīts avanss 2010.gadā ES fondu projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma nodrošināšanai un vienoties ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par 2010.gada valsts budžeta deficīta palielināšanu uz ES fondu rēķina.
Tāpat ZZS rosina panākt, ka Eiropas Investīciju Bankas aizdevums Latvijai ES fondu projektu īstenošanai tiek novirzīts ES fondu projektu priekšfinansēšanai, un vienoties par to ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju.
"Mūsuprāt, 2010. un 2011. gadā ir īpaši jāmeklē risinājumi ES fondu projektu īstenošanas aktivizēšanai, līdzfinansējot un priekšfinansējot ES fondu projektus no valsts budžeta. Mēs uzskatām, ka ekonomiku šodien spēs sasildīt ne tikai tiešais atbalsts grantu veidā uzņēmējiem savu ražotņu modernizēšanai, jaunu produktu radīšanai, augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošanai, bet visbūtiskāk mēs to panāksim ar valsts un pašvaldību pasūtījumiem gan piegādātājiem, gan būvniekiem visdažādākās nozarēs un kur finansējumu šādu projektu īstenošanai var iegūt, piesaistot ES fondu finansējumu. Tās ir darba vietas, tie ir ieņēmumi gan valsts un pašvaldību budžetos un tas ir tas scenārijs, kurā virzienā Finanšu ministrijai ir jāstrādā," norāda ZZS.