Rīgā, piektdien, 24.februārī, notika ekspertu diskusija "Atomenerģijas attīstība pēc avārijas Japānā. Baltijas reģions”.
Diskusijas dalībnieki tika iepazīstināti ar Krievijas jaunās Baltijas atomelektrostacijas (AES) būvniecību Kaļiņingradas apgabalā. „Rosatom” pārstāvji uzsvēra, ka jaunā AES nerada draudu pārējiem projektiem Baltijas jūras reģionā, jo tajā ir pietiekami liels enerģijas deficīts.
Pašlaik Baltijas AES ir paredzēts izbūvēt divus energoblokus. Katra jauda plānota 1120 megavatu apmērā. Pirmo energobloku iecerēts pabeigt 2017.gadā un tas pamatā būs paredzēts paša Kaļiņingradas apgabala vajadzībām, bet otro energobloku - 2018.gadā, un tā ražotā enerģija pamatā paredzēta eksportam. Iecerēts izbūvēt arī divus jaunus savienojumus - ar Poliju un Vāciju, kā arī Kaļiņingradas apgabals cer palielināt jaudu savienojumā ar Lietuvu.
Eiropā izstrādātās prognozes pašlaik paredz, ka Baltijas jūras reģiona valstīs saglabājas enerģijas deficīts. Pesimistiskais scenārijs paredz, ka 2020.gadā šis deficīts veidos 16 gigavatus, optimistiskais - 1,2 gigavatus. Pašlaik jau ir uzsākta Baltijas AES celtniecība Kaļiņingradā, kā arī tāds pats projekts Baltkrievijā, bet par Visaginas AES Lietuvā vēl notiek sarunas, kā arī iecerēti vēl vairāki energosavienojumi.
"Ja visi šie plāni tiks īstenoti, Baltijas valstis un Kaļiņingradas apgabals vairs nebūs enerģētiski izolēti no pārējās Eiropas. Tas ļaus attīstīt reālu enerģijas tirgu, kas savukārt veicinās cenu kritumu," uzsvēra "Rosatom" pārstāvis Sergejs Bojarkins.
Savukārt kā Baltijas AES priekšrocības attiecībā pret citiem projektiem viņš minēja to, ka šī stacija jau reāli tiek celta, darbi notiek saskaņā ar grafiku un 2017.gadā visdrīzāk darbu sāks pirmais Baltijas AES energobloks.
„Rosatom” pārstāvis arī norādīja, ka Fukusimas AES avārija Japānā pēc postošā cunami neliecina par to, ka atomenerģija būtu nedroša. Pirmkārt avāriju izraisīja ārkārtīgi spēcīga dabas katastrofa. Otrkārt, Fukusimas AES negāja bojā neviens cilvēks. Pēc šīs avārijas praktiski visā pasaulē arī tika veikti AES stresa testi.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Ingmārs Līdaka diskusijā gan uzsvēra, ka viņš kā zaļo pārstāvis AES celtniecību neatbalsta. Viņš tēlaini salīdzināja, ka cilvēces attīstību uz priekšu ir virzījusi nabadzība un bads, kas spiedusi domāt par labākiem risinājumiem. Viņš sacīja, ka arī PSRS laikā bija ļoti lēta enerģija, kas noveda pie tā, ka tika būvētas ēkas, kurās netika domāts par energotaupību, un neefektīvas rūpnīcas. "Tādēļ es uzskatu, ka ir jānodarbojas ar enerģijas avotu diversifikāciju un Latvija ir labs piemērs atjaunojamo resursu izmantošanai enerģētikā," diskusijā uzsvēra Līdaka.
Diskusijā piedalījās Krievijas valsts uzņēmuma „Rosatom” inženierprogrammu direktors Sergejs Bojarkins, Krievijas Zinātņu akadēmijas Atomenerģētikas drošas attīstības problēmu institūta direktora pirmais vietnieks Rafaels Arutjunjans, a/s „Atomenergoprojekt” galvenā inženiera vietnieks Sergejs Prihodko, kā arī Baltijas AES projekta galvenais inženieris Ivans Grabeļņikovs. No Latvijas puses diskusijā savu viedokli pauda Seimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti Ingmārs Līdaka un Ivars Zariņš.