Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) un tās vadītājam Arnim Cimdaram par tikko kā notikušā referenduma organizāciju izskanējis pārmetums, ka elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešana aizvien kavējas.
Ārpus Latvijas dzīvojošajiem mūsu valsts pilsoņiem būtu ērtāk balsošanā piedalīties, izmantojot internetu, tomēr Latvijā līdz šim izmantota spiedogu sistēma pasē. Līdz šim vairāk vai mazāk aizplīvuroti tika norādīts, ka ārzemēs dzīvojošo nebija tik daudz, lai viņu dēļ tērētu miljonus. Pašlaik situācija sāk mainīties.
Referendumā par otru valsts valodu ārvalstīs piedalījās gandrīz 40 000 Latvijas pilsoņu. Aktivitāte bija negaidīta, pietrūka pat balsošanas biļetenu un tintes spiedogiem. Ārvalstīs tika izveidoti 85 vēlēšanu iecirkņi un 21 no tiem – izveidoti iecirkņi balsošanai pa pastu. Šajā gadījumā bija jānosūta pase, uz ilgāku laiku atstājot cilvēkus bez personu apliecinoša dokumenta, jo Latvijā identifikācijas kartes ieviesīs pēc apmēram mēneša. Kad būs iespējama balsošana internetā, tad Latvijas pilsoņi pa pastu varēs nosūtīt tikai iesniegumu.
Piedaloties valodu referendumā, Vācijā dzīvojošā Evija Roša piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu, kad ierakstītajā vēstulē nosūtītā pase pazuda pa ceļam uz vēstniecību. Pēc vairākām stresa pilnām dienām dokuments atradās. «Tāpēc jau visus šos gadus, kopš esmu ārpus Latvijas, neesmu piedalījusies ne vēlēšanās, ne referendumos, jo, lūk, neviens neiedomājas, ka ne visi dzīvo lielās pilsētās un ka ir cilvēki, kam šādi pasākumi prasa lielus izdevumus un daudz laika. Taču neko citu kā pases sūtīšanu pa pastu Latvijas valsts joprojām nav izdomājusi,» Neatkarīgajai sacīja divu mazu bērnu mamma, kurai tuvākais vēlēšanu iecirknis bija divu stundu brauciena attālumā.
Politiskā griba elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešanā esot, laikrakstam apliecināja Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis. Darba grupa pērn izstrādājusi koncepciju, un drīzumā tā tikšot publiski apspriesta. Viņš, tāpat kā CVK pārstāve Kristīne Bērziņa, norāda, ka agrākais bremzējošais faktors – tehniskās iespējas – ir novērsts un 2013. gadā pašvaldību vēlēšanās varētu balsot arī elektroniski. Iespējamais risks gan ir balsu pirkšanas iespējas. Šobrīd sagatavošanas darbi nonākuši finiša taisnē. «Tas gan nav visa glābiņš, jo Igaunijas pieredze liecina, ka sākotnēji šādi balso tikai pieci līdz septiņi procenti no balsstiesīgajiem. Taču elektroniskā balsošana ir papildu iespēja,» informēja E. Beļskis. Igaunijā kopš 2005. gada notiek balsošana internetā. Starp citu, apmēram kopš tā laika arī Latvijā tiek stāstīts, ka teju, teju mēs balsosim tāpat kā Igaunijā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs uzskata, ka, no aprīļa ieviešot elektroniskās identifikācijas (eID) kartes, tas būs solis pretim, lai e-balsošanas sistēma varētu funkcionēt. «Kartes galvenā funkcija ir apliecināt identitāti, un tā tiks nodrošināta,» viņš pamatoja. Premjers Valdis Dombrovskis jau paguvis izteikt sašutumu, ka ar eID nevarēs piedalīties vēlēšanās, referendumos un parakstu vākšanās, jo šajā dokumentā nevar iespiest zīmogu. K. Bērziņa atgādina, ka spiedogu sistēma Latvijā izveidojusies vēsturiski. Lai vēlēšanas notiktu internetā, ir nepieciešams vēlētāju reģistrs. Tāds jau pastāv pašvaldību vēlēšanās, tātad reģistru izveidot nav neiespējami. To varētu paveikt pusgada laikā, ja tiek piešķirts finansējums un veikti attiecīgi labojumi likumos.