Vadošo Finanšu ministrijas (FM) darbinieku aizplūšana turpinās, jo darbu nolēmusi pārtraukt Fiskālās politikas departamenta direktore Edīte Dzalbe, aģentūrai LETA apliecināja ministrijā.
Dzalbe ministrijā nostrādājusi vairāk nekā desmit gadus un uzskatāma par vienu no ministrijas vadošajiem darbiniekiem. Viņa arī bijusi ministrijas atašejs Eiropas Savienībā.
Līdzšinējā Fiskālās politikas departamenta direktore pārejot darbā uz privāto sektoru, kurš spējis piedāvāt daudz izdevīgākus darba un atalgojuma nosacījumus.
FM norāda, ka esošā atalgojuma un motivācijas sistēma valsts pārvaldē nav pietiekama, lai noturētu vadošos darbiniekus, kuri vienkārši pāriet uz privāto sektoru. Jau iepriekš ministrija ziņojusi par daudzajām vakancēm un amatu konkursiem, kas vienkārši noslēgušies bez rezultāta.
Laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam darbu FM atstājuši 192 darbinieki, tajā skaitā 52 dažāda līmeņa vadītāji un vadītāju vietnieki. Pērn ministrijā bija izsludināti 68 vakanto amatu konkursi un 23 no tiem ir noslēgti bez rezultāta. Līdzīgi arī 2010.gadā tika izsludināti 67 vakanto amatu konkursi, no kuriem 22 noslēdzās bez rezultāta.
Tāpēc Finanšu ministrija ir ķērusies pie jaunajām tehnoloģijām un savā "Twitter" kontā aktīvi sākusi publicēt darba sludinājumus, tādējādi meklējot sev jaunus kolēģus.
Jaunākie no tiem ir divi konkursi uz Fiskālās politikas departamenta direktora un viņa vietnieka amatiem. Šo amata konkursu noslēguma termiņš ir 12.marts.
No Fiskālās politikas departamenta direktora pretendentiem tiek prasīta augstākā akadēmiskā vai augstākā profesionālā izglītība ekonomikā vai finansēs, bet pabeigta pēcdiploma izglītība ekonomikas vai finanšu jomā tiks uzskatīta par priekšrocību.
Kandidātiem nepieciešamas teicamas angļu valodas zināšanas, darba pieredze vadošā amatā un priekšroka tiks dota kandidātiem ar darba pieredzi kolektīva vadīšanā ne mazāku kā trīs gadus.
Nepieciešama arī vismaz piecu gadu pieredze darbā, kas saistīts ar situācijas analīzi un lēmumu sagatavošanu ekonomikas, finanšu vai biznesa vadības jomā, izpratne un skaidrs redzējums par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju, kā arī attīstības iespējām.