No 2014.gada Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības finansējums dalībvalstu starpā jāpārdala taisnīgāk,trešdien, 22.februārī, uzsvēra Saeimas deputāti, diskutējot ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas deputātiem Sandru Kalnieti un Džeimsu Nikolsonu (James Nicholson) par ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu.
„Latvija visos politikas līmeņos cīnīsies par savām interesēm nākamā perioda daudzgadu budžetam, uzsverot, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības tiešmaksājumiem jāizlīdzinās. Mūsu prasības pamatojas Eiropas Savienības izveides pamatprincipā radīt godīgu konkurenci starp dalībvalstīm,” norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
2011.gadā gan Saeima, gan Eiropas lietu komisija pieņēma deklarācijas, prasot risināt nevienlīdzīgo ES lauksaimniecības tiešo maksājumu un kohēzijas politikas finansējuma sadali. Komisija deklarācijā norāda, ka lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksas ES dalībvalstīs ir līdzvērtīgas, tādēļ nav pieļaujama situācija, ka pēc 2013.gada joprojām būtiski atšķirtos dažādu ES dalībvalstu lauksaimniekiem noteikto tiešo maksājumu apjomi.
ES budžeta 2014.-2020.gadam izstrādē aktīvi iesaistās arī Eiropas Parlaments (EP), gatavojot ziņojumus par politikas principiem un instrumentiem to īstenošanai. EP deputāte Sandra Kalniete pastāstīja, ka Lauksaimniecības komitejā gandrīz visi deputāti ir neapmierināti ar sākotnējo Eiropas Komisijas priekšlikumu un vēlas, lai finansējuma sadalījums lauku attīstībai būtu caurspīdīgāks, tiktu samazināts finansējums administratīvajām procedūrām un lai tiešmaksājumu zemākais slieksnis tiktu palielināts.
Latvijas interesēs ir, lai lauksaimniecības politikas reforma paaugstinātu kopējo ES konkurētspēju pasaulē, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci iekšējā tirgū. S.Kalniete pauda, ka tiešmaksājumu pārejas periodam jābūt īsam – trīs gadi pēc 2014.gada un nākamajā ES daudzgadu budžetā visu valstu tiešmaksājumiem jābūt 80 - 120 procentu robežās no ES vidējā.
EP deputāts, Lauksaimniecības komitejas koordinators Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā Džeimss Nikolsons izteica atbalstu Latvijas vēlmei ES lauksaimniecības politiku padarīt taisnīgāku. Viņš prognozēja, ka ES budžeta izstrādē nozīmīgs būs Īrijas prezidentūras laiks nākamā gada pirmajā pusē, kad vajadzētu panākt politisku vienošanos par budžetu, citādāk nacionālās valdības un ES institūcijas nepagūs budžetu līdz galam pieslīpēt un sagatavoties ieviešanai.
Saeimas deputāts Atis Lejiņš (Vienotība) pieļāva, ka uz kopējā ES budžeta fona finansējums Baltijas valstīm ir tik nenozīmīgs, ka būtu jāmeklē iespējas, lai ES mums piedāvā individuālu risinājumu. Akcentējot diskusijas nozīmību, deputāts Raivis Blumfelds (VL-TB/LNNK) pauda, ka situācija laukos un finansējuma pieejamība lauksaimniecības attīstībai ir arī nacionālās drošības jautājums.