Gauss priecājas, ka Latvijas valdībā visi sapratuši viņa uzrunu angļu valodā

© F64 Photo Agency

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdis Martins Gauss ir pārsteigts, ka Latvijas valdībā, prezentējot ziņojumu par "airBaltic" attīstības iespējām, visi sapratuši viņa uzrunu angļu valodā, kā arī par ministru lielo aktivitāti un iesaistīšanos lidsabiedrības jautājuma risināšanā.

Kā Gauss norāda intervijā žurnālam "Klubs" marta numurā, valdība esot ļoti aktīva un nodevusies tam, ko dara. Tas esot labi. "Starp citu, tā nav visur. Arī tas, ka premjers ar pārējiem kabineta locekļiem mani iepazīstināja angļu valodā, visi jautājumi no ministriem bija angliski un tulkojums nebija nepieciešams, bija iespaidīgi. Visi kabineta locekļi zina angļu valodu - Eiropā to nevar bieži redzēt."

Ministri arī uzdevuši kompetentus jautājumus, turklāt Gauss ievērojis, ka "valdībā ir diezgan jauni cilvēki".

Par "airBaltic" plānu prezentēšanu valdībā Gauss stāsta: "Esmu vācietis un šeit pavadījis 90 dienas. Man tas bija liels gods - runāt Ministru kabineta un premjera priekšā. Vācijā kaut kas tāds ar mani nevarētu notikt. Jāatzīst, ka manā profesionālajā dzīvē šis bija viens no vissatraucošākajiem brīžiem."

Par to, ka viņš runājis valdības priekšā, Gauss esot pastāstījis "pilnīgi visiem, kas mani pazīst".

Kā ziņots, "airBaltic" prezidents Bertolts Fliks pērn 4.oktobrī atkāpās no aviokompānijas vadītāja amata, savukārt Gauss amatā tika iecelts 21.oktobrī.

Karjeru Gauss sāka 1992.gadā kā "Boeing 737" pilots, treniņu vadītājs un eksaminētājs kompānijā "Dba Luftfahrtgesellschaft". No 1995.gada viņš pārņēmis kompānijas menedžmenta funkcijas, bijis arī operatīvās darbības vadītājs un virszemes pakalpojumu departamenta vadītājs, bet no 2004. līdz 2007.gadam bija lidsabiedrības vadītājs.

Vācietis Gauss iepriekš vadīja Ungārijas lidsabiedrību "Malev", kura nesen bankrotēja.

Marta sākumā jaunais lidsabiedrības vadītājs Gauss prezentēs jauno ilgtermiņa "airBaltic" biznesa plānu.

"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem. Neatkarīgi no izlidošanas vietas "airBaltic" piedāvā ērtus savienojumus no sava Ziemeļu tranzītmezgla Rīgā uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, NVS un Tuvajos Austrumos.

"airBaltic" ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. "airBaltic" flotē ir 34 lidmašīnas: sešas "Boeing 737-500", astoņas "Boeing 737-300", divas "Boeing 757-200", desmit "Fokker 50" un astoņas "Bombardier Q400Next Gen". "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām - Rīgas, Viļņas un Tallinas.

"airBaltic" konsolidētie zaudējumi 2010.gadā bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums - 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija. Savukārt provizoriskie dati liecina, ka 2011.gadā "airBaltic" strādājis ar vairāk nekā 60 miljonu latu zaudējumiem un 204 miljonu latu apgrozījumu.

Latvijā

Saeimas Pieprasījumu komisija trešdien noraidīja opozīcijā esošās "Apvienotā saraksta" pieprasījumu premjerei Evikai Siliņai (JV) par valdības rīcību ar nacionālo aviokompāniju "airBaltic", taču sēdē izskanēja pārmetumi premjerei par nevēlēšanos sniegt atbildes uz deputātus interesējošiem jautājumiem.