Neraugoties uz iebildumiem no iedzīvotājiem un arodbiedrībām, Labklājības ministrija (LM) izskatīšanai valdībā virza grozījumus koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, kuri paredz pensionēšanās vecumu paaugstināt jau no 2014. gada. Pēc izmaiņu veikšanas koncepcijā sekos jau konkrēti grozījumi pensiju likumā.
Koncepcija, kas jau gandrīz pirms diviem gadiem apspriesta valdībā, paredzēja vairākus pasākumus sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei – pensionēšanās vecuma paaugstināšanu (koncepcijā sākotnēji tika piedāvāts, un to atbalstīja arī sociālie partneri, pensionēšanās vecumu celt no 2016. gada); apdrošināšanas stāža celšana, kas nepieciešams pensijas saņemšanai, sociālajam budžetam neatbilstošo izmaksu pārcelšana uz pamata budžetu un citi. Koncepcija aktualizēta līdz ar jaunas labklājības ministres stāšanos amatā, un valdība atgriezusies pie pensionēšanās vecuma paaugstināšanas, taču vēlas to darīt straujāk.
Pirmdien Ministru kabineta komiteja akceptēja koncepcijas grozījumu virzīšanu uz Ministru kabinetu, tomēr pirms to izskatīšanas valdībā ar Iekšlietu un Aizsardzības ministriju tiks precizēts formulējums par izdienas pensiju sistēmu. Par grozījumiem koncepcijā pirms to izskatīšanas valdībā tiks diskutēts ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Grozījumi koncepcijā paredz noteikt, ka pašreizējais pensionēšanās vecums 62 gadi 2014. un 2015. gada 1. janvārī tiks paaugstināts par trīs mēnešiem, savukārt no 2016. gada ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums. Taču uz nenoteiktu laiku tiks pagarinātas arī iespējas doties pensijā priekšlaikus.
Labklājības ministrija paredzējusi izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu, kurā tostarp noteiktu pakāpeniski no 2014. gada paaugstināt izdienas pensijas vecumu un pārskatīt izdienas pensijas stāžu, nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Tieši izdienas pensijas raisīja vislielākās diskusijas komitejas sēdē, ziņo LETA. Pret iespējamām izmaiņām iestājās Aizsardzības ministrija. Tās valsts sekretārs Jānis Sārts norādīja, ka militārajā dienestā dien ap 500 cilvēku, kuri varētu kvalificēties izdienas pensijai, un jebkura šī jautājuma atvēršana un papildu neskaidrība par nākotni varot novest pie tā, ka šie cilvēki vienkārši «paņems zīli rokā» un dienestu pametīs. Iebilst arī iekšlietu ministrs.