Jaunievēlētais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks atbalsta iniciatīvu par Satversmes grozījumiem, kas padarītu grūtāku referendumu ierosināšanu.
"Es uzskatu, ka šie jautājumi ir jārisina mazliet citādi, nevis ar referendumu palīdzību. Referendums ir labs instruments, bet pastāv risks, ka to ļaunprātīgi izmantos, lai vienkārši pievērstu sev uzmanību, ļoti regulāri virzot jautājumus, kur nav ne mazākās cerības gūt vairākuma atbalstu, bet vienkārši, lai atgādinātu par sevi," aģentūrai LETA sacīja Muižnieks.
Viņš norādīja, ka jautājums valodu referendumā bijis "dīvains", jo parasti tautas nobalsošanās tiek lemts par jautājumiem, kuros tautas atbilde nav īsti skaidra un viedokļi dalās uz pusēm. "Šī referenduma rezultāts liek domāt, kāpēc šāds jautājums bija jāliek uz referendumu," bilda Muižnieks.
Kā ziņots, šodien Rīgas pilī Valsts prezidents Andris Bērziņš ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) pārrunāja nepieciešamību grozīt Satversmi, lai mainītu tautas nobalsošanu ierosināšanas kārtību.
Āboltiņa žurnālistiem sacīja, ka jaunā kārtība paredzētu citādu kvorumu, referendumu sasaukšanas un finansēšanas kārtību. "Nesaukšu konkrētus skaitļus, bet acīmredzot tas skaitlis, kurš var diktēt noteikumus un politisko dienas kārtību sabiedrības vairākumam, kā šobrīd skaidri parāda referenduma rezultāti, ir par mazu," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Pēc Āboltiņas domām, šādi grozījumi nepieciešami, "lai mazākums demokrātiskā valstī nevarētu diktēt noteikumus vairākumam".
Konkrētāk par šādiem grozījumiem paredzēts lemt, kad ar savu atzinumu klajā būs nākusi Konstitucionālo tiesību komisija. Tās atzinums arī tiek gaidīts saistībā ar plānu noteikt atsevišķus Satversmes pantus par negrozāmiem.