Lai pievērstu uzmanību valodu un kultūru daudzveidībai, aktualizētu dzimto valodu kā vērtību un vairotu cieņu pret to, kā arī apziņu, ka tā ir pamats dziļas un daudzpusīgas personības attīstībai, UNESCO LNK aicina 21. februārī atzīmēt Dzimtās valodas dienu un mudina sabiedrību – īpaši skolas, bibliotēkas, pašvaldības, nevalstiskās organizācija u.tml. – rīkot un iesaistīties dažādos tematiskos pasākumos, piemēra, mācību stundas, diskusijas, stāstu vakarus, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sniegtās iespējas, sazināties ar radiem, draugiem ārpus Latvijas.
Šogad UNESCO LNK aicina Dzimtās valodas dienu veltīt saziņai ar cilvēkiem, kuri atrodas ārpus Latvijas, lai izceltu mūsu dzimto – Latvijas valsts valodu kā vērtību un unikālo saikni, kas vieno un mudina atgriezties. „Valoda ir katras kultūras pamatelements, kas no paaudzes paaudzē veidojis gan materiālo, gan nemateriālo tautas kultūras mantojumu un kopīgo atmiņu,” teikts UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) aicinājumā atzīmēt Starptautisko dzimtās valodas dienu, kas pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvas visā pasaulē notiek jau 12 gadus.
„Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, dzīvo un daudzus gadus līdzās pastāv dažādas etniskas grupas, un katrai no tām ir sava dzimtā valoda. Vienā valstī var pastāvēt tās teritorijā gadsimtiem ilgi lietotas valodas un to dialekti, kā arī dažādas mazākumtautību valodas. Latviešu dzimtā un Latvijas valsts oficiālā valoda ir latviešu valoda, kas spējusi pastāvēt gadsimtiem, veidojot daudzveidīgu latviešu nemateriālo un materiālo kultūras mantojumu. Tāpēc valoda ir nozīmīgs pamats valsts un kultūras pastāvēšanai, jo tā ir spēcīgākais tradīciju uzturētājs, kas palīdz saglabāt un nodot vēstījumu nākamajām paaudzēm par to, kas mēs esam un kāda ir mūsu kultūra,” norāda UNESCO LNK ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.
„Dzimtā valoda veido saikni, kas vieno pagātni, tagadni un nākotni, uztur piederību savas tautas un valsts tradīcijām un palīdz nezaudēt savas izcelsmes izjūtu. Šīs saiknes uzturēšana var būt dažāda – caur tautas dziesmām, dažādām spēlēm un rotaļām, teiku, pasaku un ticējumu stāstīšanu vai caur vienkāršas un regulāras sarunas uzturēšanu savā dzimtajā valodā, novērtējot un izceļot valodas plūdumu un bagātību,” stāsta Dagnija Baltiņa.