Cietumā mācās lasīt, rakstīt un rēķināt
Šodien atkārtosim, ko mēs mācījāmies iepriekšējā reizē, audzēknēm Iļģuciema sieviešu cietumā, sākot stundu, saka skolotāja Tamāra Jansone. Dažāda vecuma skolnieces pacietīgi sauc vārdus, kas sākas ar burtu – M, K vai A.
Lasīšanas un rakstīšanas pamatprasmju apguvi šajā ieslodzījuma vietā sākušas 11 ieslodzītās, kuras līdz šim ne rakstīt, ne lasīt nav mācējušas vai māk to ļoti vāji. Skolotājas Neatkarīgajai atzīst, ka mācību programma sagatavota speciāli šīm nodarbībām, jo, kā izrādījies, Latvijā nav izglītības programmu analfabētiem.
Latvijas ieslodzījuma vietās ir 30 ieslodzīto, kas ir analfabēti, bet 20 cilvēki lasa, raksta un rēķina vājā līmenī. Tieši viņiem izstrādāta lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas un sociālo pamata prasmju programma. Desmit mēnešu laikā to būs iespējams apgūt Brasas, Iļģuciema, Jelgavas un Daugavgrīvas cietumā. Četras reizes nedēļā četras stundas dienā ieslodzītie mācīsies izpildīt darbības ar viencipara, divciparu un trīsciparu skaitļiem, iegūs priekšstatu par ģeometriskām figūrām, izglītojamie apgūs runāšanas, klausīšanās un lasīšanas prasmes, kā arī rakstīšanas prasmju pamatus. Mācību programmu izstrādājis uzņēmums Dija, kas nodarbojas ar valodu apmācību.
«Kamēr nebijām saskārušies ar šo jautājumu, nedomājām, ka Latvijas sabiedrībā ir analfabēti, cilvēki, kuri patiešām nemāk lasīt un rakstīt,» sarunā ar Neatkarīgo saka Dija mācību metodiķe Iveta Jākobsone. Viņa ir pārliecināta, ka analfabēti nav tikai ieslodzījuma vietās, vienkārši viņi nav apzināti un iemācījušies savā dzīvē iztikt bez lasītprasmes. Visticamāk, tie ir cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ savulaik izkrituši no skolu sistēmas un tajā vairs nav atgriezušies. «Sākotnēji bija bažas, kā mums ies, vai cilvēki gribēs mācīties, kā programmu uztvers, jo tomēr jāatceras, ka viņi nav bērni un mācību metodes šajā gadījumā ir pilnīgi citas,» skaidro I. Jākobsone. Ja lasītprasmi jāmāca pieaugušam cilvēkam, viņam ir jāsaprot, jāredz lasīšanas lietojums. Apmācībā skolotāji izmanto cilvēka līdzšinējo pieredzi un radošumu. Mācību process gan notiek arī divas trīs reizes lēnāk nekā bērniem. Pirms mācībām cietumos notika sagatavošanās darbs, ar ieslodzītajiem strādāja psihologs, novērtējot gatavību un motivāciju mācīties. Vecākajam analfabētam ieslodzījuma vietās ir 55 gadi, jaunākajam – 21. Vairāki ieslodzītie atteikušies no iespējas mācīties.
«Notiesātās to ir sapratušas savā dzīves skolā, ka lasīt un rakstīt ir jāmāk,» Neatkarīgajai saka Iļģuciema cietuma priekšniece Valentīna Maļcāne. Tomēr dzīve brīvībā saistīta ar ikdienas rūpēm, kad mācībām nav laika un arī vēlēšanās. Mācīties cietumā ir labākā iespēja, kas šīm sievietēm tiek dota, lai, jau iznākot no ieslodzījuma, viņām būtu lielākas izredzes sākt jaunu dzīvi, neizdarot likumpārkāpumus. Ieslodzītās lielākoties ir ļoti motivētas un vēlas mācīties, cietumā ir arī arodskola. Pabeidzot mācības, ieslodzītie saņems sertifikātu par pamatprasmju programmas apguvi.