Tuvojoties referendumam, Latvijas inteliģences pārstāvji arvien atklāj citas problēmas, kas sabiedrības saliedētību kavē gadu garumā,vēsta Latvijas Radio.
Referendums ir sekas vairākām nepilnībām Latvijas valstī, kā sabiedrības nesaliedētība, necieņa vienam pret otru, mediju sašķeltība, atšķirīga attieksme pret latviešu valodu nelatviešu skolās un citi iemesli.
Pārdomājot un pārrunājot jau sestdien gaidāmo referendumu par otro valsts valodu, inteliģences pārstāvji atrod vēl citas problēmas bez valodas, kas sašķeļ sabiedrību kopumā. Muzeja "Ebreji Latvijā" bijušais vadītājs Marģers Vestermanis uzsver, ka sabiedrībai ir jāciena krievu un arī citu mazākumtautību kultūru Latvijā.
Kino režisors, publicists Gints Grūbe gan norāda, ka šo piederības sajūtu ir sarežģīti radīt informācijas telpā. Mediji Latvijā šobrīd ir sašķelti un iedzīvotāji dzīvo atsevišķās krievu un latviešu informācijas telpās. Grūbe uzskata, ka integrācijas procesam valstī jānorit pastāvīgi, nevis jānorimst pēc katra sasniegtā mērķa.
Rakstniecības un mūzikas muzeja vadītāja Ilze Knoka vēl norāda uz nepilnībām izglītības sistēmā, kas arī novedušas pie referenduma. Muzeji savās programmās cenšoties saliedēt sabiedrību stāstot un mācot jauniešiem par tautas kultūru, taču valodas barjera no šī mērķa arvien attālina. Ja tieši izglītības sistēma netiks saliedēta starp latviešu un nelatviešu skolām, vēl viena paaudze izaugs kā sašķelta sabiedrība, uzskata Knoka.
Savukārt Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs stāsta, ka lielākoties nav dialoga starp dažādu valodu pārstāvjiem, kurus saista Latvija. Taču situācija tika pārspīlēta, rīkojot referendumu. Viņš uzskata, ka viens no veidiem, kā stiprināt dialogu, ir caur kultūru, mūziku un mākslu, kurā nav valodas robežu.
Muzeju, kultūras, mākslas un citu jomu inteliģences pārstāvji vienojās, ka vajadzētu analizēt kļūdas, kas pieļautas, ja situācija nonākusi līdz referendumam. Nepieciešams izstrādāt zināmu darbības plānu, skaidri definēt vērtības un neatkāpties no iecerēm turpmāko gadu gaitā.