Nekrologs: ...un Pēteris Seņkāns kļuva par Pasaules Valdnieku
"Pasaules Valdniekam ir debesu izcelsme, bet viņš atrodas tepat uz zemes. Īstenodams svētā muļķa misiju, viņš ielaužas publiskajā telpā, vienlaikus anulēdams laika un telpas kopsakarības," tā par šonedēļ mirušo kolorīto un runātīgo vīru ar skaļo balsi rakstīja Rīgas Laiks. Atvadīšanās paredzēta sestdien, 31. oktobrī, Tukumā, ap pulksten 14.30.
1997. gada 7. mēnesī, kā pats mīlēja stāstīt, pēc saskriešanās ar lodveida zibeni Pēteris Seņkāns saprata, ka ir Pasaules Valdnieks. Viņš gulēja, līdz sievas kliedziens: „Pēter, celies, zibens!” vīru izrāva no miega. Velna milti, domāja Pēteris, ieraudzīdams spožu futbolbumbu zem jumta kores. Viņam šķita, ka tādējādi Dieviņš svētījis ar svēto garu. Viņš pūta un pūta, kamēr lode izgaisa, toties piedzima Pasaules Valdnieks.
Viņam rokā allaž bija milna, viņš mēdza skaņi dziedāt pie Brīvības pieminekļa un ne mazāk dārdošā balsī sunīt tos, kuri neiepatikās. Pasaules Valdnieks bieži ieradās Rīgas domē diskutēt par lietām un ieviest kārtību valstī. Jā, un rokā viņš stiepa zili balti sarkanu tīkliņu. Trakais? Nē, mazliet muļķis, sirmajā bārdā parasti nogrudzināja Pēteris. Viņam piedienēja pareģot, ka 20. maijā Rīgas pils pazudīs zem ūdens, Repši nometīs no kārtējā amata, Eiropas Savienībai nākotnes nebūs, bet — vai zini — pēc plūdiem visos vadošos amatos būs sievietes. Tieši tā viņš stāstīja Rīgas Balss žurnālistam un dīvaiņu medniekam Imantam Vīksnem.
Viņš nekautrējās sludināt, ka ir īstais Ādams, kaut pasē rakstīts - Pēteris Albīna dēls Seņkāns. Bija rakstīts. Dzimis 1931. — Jupitera — gadā, 29. jūnijā, Pēteros. Tāpēc arī Pēteris vārdā. Mammai, kalponītei, Jaunmoku pilī kalpojot, puiškāns turpat pie krāsns i pasaulē nācis. Un Secē viņam bij’ māja, 65 hektāri zemes, 40 hektāri meža, taču... „Esmu putniņš, kurš ne sēj, ne pļauj, bet Dieviņš pabaro. Visi cidoniju lauki man aizauguši,” dzīves vieglumu svinēja Pasaules Valdnieks. „Un tu nemaz nezini, cik jauki mēs dzīvosim. Drīz viss notiks! Redzēsi,” viņš teica Imantam 2004. gadā.
Uz redzīti, Pēter! Redzēsi, būs labi!