„Es visiem tiem rīdziniekiem nevaru iestāstīt, ka tāds tautsaimniecības vienotais komplekss kā Kurzeme neeksistē. Lielākajai daļai pilsētu un novadu nav kopēju interešu,” komentējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža idejas par to, kā dalīt Eiropas naudu Latvijas reģionos," komentē Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
„Es varbūt neizteikšos asi, bet teikšu tā – idejas vēl ir ļoti zaļas, un pie tām vēl ir ļoti daudz jāstrādā. Galvenais trūkums ir tas, ka Latvija tiek mākslīgi sadalīta piecos reģionos, kuri kā vienots tautsaimniecības komplekss vispār nefunkcionē, nekad nav funkcionējuši un arī nekad nefunkcionēs. Otrs lielais trūkums ir tas, ka lēmumus par to, kur ir jāiegulda nauda un kurus projektus vajag atbalstīt, vai – kuri projekti ir virzāmi, pieņems kaut kāda padome, kurai nav kapacitātes, lai tā varētu novērtēt un izprast situāciju un pieņemt pareizos lēmumus. Tai padomei nav un nebūs tādas kapacitātes,” sacīja Lembergs.
„Trešais trūkums ir tāds, ka lemjošās institūcijas, kuras pieņem lēmumus par Eiropas struktūrfondu tērēšanu, nevis samazinās, bet pieaug vēl par četrām, kas vēl vairāk sadrumstalos un radīs nepārskatāmu naudas sadales sistēmu. Visbeidzot, lēmumus pieņems, es teikšu – cilvēki no ielas. Tajā padomē, piemēram, būšot divi pārstāvji Kurzemē no pilsētām un divi no novadiem. Pieņemsim, ka padomē būšu es, bet ko es varu lemt par Liepāju? Liepājā ir ievēlēta pašvaldība, kur vairākums ir ievēlējis amatpersonas, kuras lai tad arī strādā. Ko es varu pateikt, kas ir vajadzīgs Saldū? Saldū es biju pirms četriem mēnešiem, kur iebraucu kafejnīcā un izbraucu caur tirgu. Būšot arī četri ministriju pārstāvji. Ko viņi, dzīvodami Rīgā, vispār zina par Kurzemi? Viņi neko nezina, un no viņiem arī neko nevajag prasīt. Tad būšot arī četri uzņēmēju pārstāvji. Nu, labi, pieņemsim, ka ir viesnīcas „Vilnis” direktors, kurš būs viens no balsotājiem. Ko viņš var, piemēram, balsot par Talsiem? Es domāju, ka ir jābūt ļoti drosmīgam un bezatbildīgam cilvēkam, lai tā balsotu. Mums ir kompetents un izskolots, ilgi apmācīts aparāts, bet arī tad tiek ilgi strādāts, lai pieņemtu pareizos lēmumus,” klāstīja pašvaldības vadītājs.
„ Visu cieņu kaimiņiem, bet kādas mums ir kopējas intereses ar Liepāju? Ar Liepāju mums ir kopējas intereses tikai tik daudz, ka mums ir kopēja jūra un viss, kas ar to ir saistīts. Viņiem ir osta, brīvā ekonomiskā zona, un arī mums ir. Viņiem cenšas ieviest Eiropas direktīvas attiecībā uz piesārņojumu jūrā un ostā, un tas pats ir arī mums. Ja būs Liepājā kuģiem pāreja uz šķidro gāzi, tad arī mums būs. Tas ir viss, kas mums ir vienots, bet Baltijas jūra nav Kurzemes jūra, un tas vienotais mums ir arī ar Rīgu, un arī ar Tallinu un Klaipēdu. Mums nav nekā kopēja attiecībā uz sauszemi. Kas ir kopējs Ventspilij ar Saldu? Nekas. Jā, mums ir kopējas lietas ar Talsiem, jo mums iet Paneiropas maģistrāle, kas sākas Edinburgā. Talsiem un Ventspilij ir vairāk kopēja nekā Ventspilij ar Rīgu un visām tām citām apdzīvotām vietām, kur cauri iet transporta infrastruktūra. Mūs interesē Daugavpils ar savu dzelzceļa mezglu un autoceļu, kas ir svarīgs savienojums ar Baltkrieviju. Mūs interesē Rēzekne, kur ir dzelzceļa savienojums ar Krieviju. Mūs faktiski interesē arī Gulbenes virziens kā rezerves virziens. Tās ir mūsu kopējās intereses, bet vai tad Daugavpils ir Kurzemē? Starp citu, mūsu intereses nebeidzas ar Daugavpili un Rēzekni. Mūs interesē, kas notiek Maskavā. Vai tad Maskava ir Kurzemē?” retoriski vaicāja Lembergs.
Lembergs pauda uzskatu, ka plānošanas reģions kā institūcija vispār nav vajadzīga. „Tās radīšanas pamatojums savulaik bija, ka pilsētas un rajoni, kādi tie bija pirms desmit gadiem, ir par mazu, tie nevarēs saņemt ES naudu projektu īstenošanai. Laiks pierādīja, ka tam nav nekāda pamatojuma – gan novadi, pat mazāki nekā agrākie rajoni, gan pilsētas – lielākas un mazākas – var saņemt ES naudu un īstenot savus projektus, un tur nav nekādu problēmu. Otrs etaps, kad attīstījās plānošanas reģioni, ir saistīts ar Zalāna kunga vārdu, kurš, izmantoja savu ietekmi Tautas partijā, lai Kurzemē būtu viens plānošanas reģions ar centru Kuldīgā. Lūk, arī viss stāsts – lai centrs būtu Kuldīgā. Zalānu kā kuldīdznieku un Kuldīgas mēru absolūti saprotu un droši vien rīkotos līdzīgi, bet kā pašvaldību lietu ministru es viņu nesaprotu un neatbalstu, jo nevar veidot mākslīgas struktūras. Izveidoja Valsts ieņēmumu dienesta Kurzemes reģionālo pārvaldi Kuldīgā, uzbūvēja ēku, cilvēki braukāja no Ventspils un Liepājas uz turieni uz darbu, jo kur ir atmuitošanas operācijas – Kuldīgā, vai tomēr Ventspilī un Liepājā? Padomju laikā Ventspilī bija milzīgs PSRS nozīmes atmuitošanas punkts. Kuldīgā nekā nebija. Kuldīga ir skaista pilsēta, bet tai ir cits stāsts. Nevajag taisīt mākslīgas lietas,” norādīja Lembergs.