Ojārs Kalniņš: par ACTA jābūt visaptverošai diskusijai ar sabiedrību

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš pauž gandarījumu, ka pēc diskusijas Saeimas komisijās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pieņēmis lēmumu pagaidām nevirzīt izskatīšanai Saeimā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement/ACTA).

Komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka pirms nolīguma ratifikācijas jābūt visaptverošai diskusijai par ACTA.

„Man ir patiess gandarījums, ka ir sadzirdētas Saeimas Ārlietu komisijas un Cilvēktiesību komisijas organizētajās diskusijās sabiedrības pārstāvju paustās bažas par ACTA nolīguma varbūtējo ietekmi uz interneta lietotāju privātumu,” norāda O.Kalniņš.

Ņemot vērā plašo rezonansi, kādu sabiedrībā izraisījusi plānotā Latvijas pievienošanās ACTA nolīgumam, Saeimas Ārlietu komisija un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēl pirms līguma iesniegšanas Saeimā rīkoja ACTA veltītas diskusijas ar ekspertiem un sabiedrības pārstāvjiem.

„Diskusijās pārliecinājāmies, ka sabiedrībā valda neizpratne un bažas par ACTA nolīguma būtību un iespējamajiem pamatbrīvību apdraudējumiem,” norāda komisijas priekšsēdētājs.

„Līdz ar to steigai ar ACTA ratifikāciju nav nekāda pamata - vispirms jāatbild uz sabiedrības uzdotajiem jautājumiem un jārīko plaša diskusija par šo būtisko starpvalstu līgumu. Pat ja sabiedrības pārstāvju bažām nav pamata, tās pienācīgi jāuzklausa un jāsniedz atbildes,” uzsver O.Kalniņš.

Latvijā

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Svarīgākais