Ar aizbildinājumu, ka jāapkaro ēnu ekonomika, Saeimā iesniegti grozījumi Likumā par nodevām un nodokļiem. Tie paredz, ka tirgotājiem vajadzēs informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par skaidrā naudā veiktiem pirkumiem virs 1000 latiem.
Līdz šim tādu darījumu skaits veikalos gan bijis neliels – tikai trīs līdz pieci procenti. Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka šo pasākumu neefektīvā būtība un skaļā pompozitāte paziņojumos liecina par polittehnoloģiju izmantošanu atsevišķu politiķu interesēs, savukārt tirgotāji pārmet banku interešu lobēšanu.
Tirgotāji neapmierināti
Grozījumi komersantiem paredz skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, ja pirkuma summa pārsniedz 1000 latus un to veikusi fiziska persona, kas nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja. Paredzēts, ka komersantam būs jādeklarē visi darījumi, kas pārsniegs 1000 latus līdzšinējo 3000 latu vietā, un skaidrā naudā nedrīkstēs veikt darījumus, kuru summa pārsniegs 5000 latus līdzšinējo 10 000 latu vietā. Finanšu ministrija bija ierosinājusi pirkuma summas griestus samazināt līdz 500 latiem, tomēr piekāpās tirgotāju protestiem.
Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs joprojām ir sašutis: «Tas nevienam nav vajadzīgs, un neviens to neizmantos, tikai palielinās administratīvo slodzi veikaliem, īpaši reģionos.» Informāciju par cilvēka vārdu, uzvārdu, personas datiem un pirkuma summu VID sniegs veikali, savukārt VID to apstrādās riska vadības analīžu sistēmā.
Pircējus neapgrūtinās, tomēr kontrolēs
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis nenoliedz, ka tā arī būs: jaunā kārtība, kad tā tiks apstiprināta, pircējiem neērtības nesagādāšot. Tik vien tad, ja viņi izlems savu naudu ieskaitīt bankas kontā un tikai pēc tam doties iepirkties, ja nevēlēsies, lai veikali uz VID nosūta informāciju par viņu personas datiem un pirkuma summu. Ja tur riska vadības analīžu sistēma darījumus identificēs kā riskantus, tad VID varēs pieprasīt paskaidrot naudas izcelsmi. A. Jarockis uzsver, ka katru 1000 latu vērtu pirkumu nepārbaudīs. Ja kāds bez pietiekamiem ienākumiem pēkšņi iegādāsies preces vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā, tad viņam, visticamāk, nāksies atbildēt uz VID jautājumiem.
Kārtējais čiks?
H. Danusēvičs aizrāda, ka tie, kuri krāpjas, neba caur veikaliem atmazgā naudu. A. Jarockis savukārt aizstāv viedokli, ka Latvijā algas joprojām maksā aploksnēs un tādējādi netiek iekasēti nodokļi. Tāpēc šis ir viens no pasākumiem, lai varētu kontrolēt ēnu ekonomikas naudas darījumus.
R. Karnīte gan šo, gan citus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus dēvē par neefektīviem: «Valsts institūcijas nespēj padarīt savu darba daļu, lai ēnu apkarošanas plānu ieviešanai būtu nozīme. Šīs institūcijas ir tālredzīgi apcirptas un nemaz nespēj veikt savas funkcijas. Skan jau drausmīgi svarīgi, ka šie ir pasākumi ar lielu ietekmi. Tos ir grūti īstenot un nav iespēju veikt pilnvērtīgu kontroli, jo trūkst darbinieku. Tāpēc es teiktu, ka pasākumi neko nedod, bet rosina pārkāpt normas.»
Pārmet banku lobēšanu
H. Danusēvičs un R. Karnīte grozījumus vērtē kā banku lobēšanu. «Par katru kartes norēķinu operāciju bankām jāpārskaita divi līdz četri procenti. Par pirkumu 1000 latu vērtībā tie ir 20 līdz 40 lati. Milzu summa un neglīta lobēšana! Valstij nevajag nodarboties ar to, lai bankas gūtu papildu peļņu. Dzīvojam banku feodālismā,» tirgotāju neapmierinātību pamato H. Danusēvičs.
R. Karnīte norāda, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāns no uzņēmējiem pieprasīs veikt pasākumus, kam būs vajadzīgi papildu līdzekļi, bet tas būs bezjēdzīgi, ja valsts pati nespēs izpildīt savus pienākumus.