Atklāto nelegāli nodarbināto cilvēku skaits pērn salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieaudzis par 62 procentiem.
Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis norāda, ka šo nelāgo un nelegālo praksi pārņem arī citas nozares – būvniecība joprojām ir līdere, taču citas neatpaliek. Tāpēc inspekcija secina: ar draudzīgu parunāšanos nevar samazināt ne ēnstrādnieku skaitu, ne darba nelaimes gadījumus, tāpēc sodīs stingri. Pērn kopumā iekasēts vairāk nekā miljons latu soda naudās, kas ir tikpat, cik inspekcijas gada budžets (soda naudas gan nepaliek VDI rīcībā).
No VDI apkopotajiem datiem secināms, ka nelegālā nodarbinātība patiešām kļuvusi izplatītāka, jo, piemēram, 2009. gadā inspekcija veikusi pēdējo četru gadu laikā rekordlielu uzņēmumu apsekojumu – 4996, bet atklāts mazākais ēnstrādnieku skaits – 1211, savukārt 2011. gadā veikti 3248 apsekojumi, bet atklāti gandrīz 3000 nelegāli nodarbināto. Kopumā ēnstrādnieki konstatēti 885 uzņēmumos. «Katrā trešajā uzņēmumā, kurā inspektors ieradies, ir atklāta nereģistrētā nodarbinātība,» saka R. Lūsis, «tas liecina par situācijas nopietnību – attieksme pret darba tiesībām, darba kultūru nemainās.» VDI vadītājs arī uzsvēra, ka trīs reizes vairāk ir ziņojumu no cilvēkiem, un tie pusē gadījumu apstiprinās. Joprojām līdere nelegālās nodarbinātības jomā ir būvniecība, tur arī pērn atklāts lielākais skaits ēnstrādnieku, tomēr, kā uzsver VDI, citas nozares daudz neatpaliek – sāk arvien vairāk izmantot nelegālo darbu. Būvniecībai seko apstrādes rūpniecība un tirdzniecība. Inspektori ir pārliecināti, ka nelegāli strādāt, saņemt algu aploksnē – tā vispirms ir darba devēja iniciatīva, viņš vēlas nopelnīt vairāk, tāpēc piedāvā to darbiniekiem. «Jā, arī cilvēki piekrīt, bet nevar teikt, ka darbinieki masveidā ietu pie darba devējiem un lūgtu neslēgt līgumus, nemaksāt nodokļus. Parasti cilvēks ir izvēles priekšā – nav darba, un ja tagad piedāvā kaut vai nelegālu darbu, viņš piekrīt, jo vajadzīga nauda iztikai. Diemžēl cilvēki absolūti neaizdomājas, kādā situācijā viņi var nonākt, ja gadās nelaimes gadījums darbā, nelaime un viņam ne līguma, ne nomaksātu nodokļu,» norāda R. Lūsis. Diemžēl VDI prognozē, ka arī šogad, visticamāk, nelegālās nodarbinātības apmēri nesamazināsies. Vai ar pārrunām, brīdinājumiem var panākt, ka darba devēji slēdz līgumus? «Ja atklājam, ka nodarbina nelegāli, nekādas pārrunas nevar sanākt, tas ir likuma pārkāpums, par ko jāsoda, tas nevar būt brīdinājums. Sodi ir stingrāki, par to liecina vidējais naudas soda apmērs pērn – 1000 latu,» saka R. Lūsis.
Citādi ir ar darba nelaimes gadījumu novēršanu – pateicoties profilakses pasākumiem, izglītošanai, to skaits samazinās, ko gan nevar teikt par pēdējo gadu, kad atkal pieaudzis nelaimes gadījumos darba vietā bojāgājušo skaits. Kopā darba vietās notikuši 1352 darba nelaimes gadījumi, lielākā daļa – viegli, tomēr 33 cilvēki savās darba vietās gājuši bojā, kas Latvijai šķiet milzīgs skaitlis. Deviņi letāli nelaimes gadījumi notikuši tieši būvniecībā.
VDI izvērtējusi, kādi bijuši darba nelaimju cēloņi, un var teikt, ka pusē gadījumu darbinieki nav bijuši sagatavoti darbam – nav ievēroti darba drošības noteikumi, nav veikta vai ir bijusi tikai formāla darbinieku apmācība, ir trūkumi darba vadībā, nav kontroles, nav drošības aprīkojuma. R. Lūsis uzsver, ka 70 procentiem darba negadījumos cietušo ir neliela darba pieredze – no viena līdz trim gadiem, īpaši ar darba pieredzi līdz gadam. VDI šā gada prioritātes būs cieši saistītas ar iepriekšminētajām problēmām – nelegālās nodarbinātības un nelaimes gadījumu skaita mazināšanu. Tiks atjaunotas arī kompleksās uzņēmumu pārbaudes, piemēram, uzņēmumos, kur notiek daudz nelaimes gadījumu – pirmais rindā ir Liepājas metalurgs.