Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 8.februārī, iepazīstoties ar pētījuma „Latvijas lauku telpas attīstība un tās izaicinājumi” rezultātiem, diskutēja par uzņēmējdarbības attīstīšanu reģionos.
„Lauku attīstība cieši saistīta ar cilvēku spēju uzņemties iniciatīvu, veidot savu, kaut nelielu, uzņēmumu. Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionu centros un attālākajos Latvijas nostūros, jāveido kompleksa pieeja, stimulēšanas un atbalsta pasākumus īstenojot dažādām ministrijām,” pauda komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Analizējot sociālekonomisko situāciju lauku reģionos, pētījuma autori prognozē būtisku darba vietu samazinājumu lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarēs un pauž uzskatu, ka jāveicina jaunu darba vietu radīšana. Līdz 2020.gadam agrobiznesā nodarbināto skaits varētu sarukt par 57 tūkstošiem, savukārt attīstot tādu produktu ražošanu, kas ir ar lielāku pievienoto vērtību, darba vietu samazinājums būtu 43 tūkstoši, minēts pētījumā. Klātesošie eksperti bija vienisprātis, ka iecerēm attīstīt kādu konkrētu nozari jāiet roku rokā ar teritoriālās attīstības plāniem.
„Šis apjomīgais pētījums nepiedāvā konkrētus risinājumus, un, pirms ķerties pie projektu īstenošanas, rūpīgi jāizsver ieguldījumu lietderība ilgtermiņā. Būtu aplami veikt lielus ieguldījumus infrastruktūrā, kas pēc tam stāvēs tukša, ja izrādīsies, ka patiesie lauku iztukšošanās iemesli nav saistīti ar infrastruktūras stāvokli,” norādīja komisijas priekšsēdētājs.
Lai veicinātu ražošanas attīstību, piemēram, būvmateriālu ražošanu, mašīnbūvi, valstij jāiegulda cilvēkkapitālā un infrastruktūrā, vienlaikus domājot par papildu stimuliem investoriem uzsākt darbību nevis Rīgā, bet attālākos reģionos, norādīja diskusijas dalībnieki.
Daloties uzņēmējdarbības pieredzē, komisijas deputāts Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka daudziem uzņēmīgiem un idejām bagātiem cilvēkiem uzsākt savu biznesu traucē starta kapitāla trūkums. Tāpēc, īstenojot Eiropas Savienības projektus, jādomā par valsts garantijām sākumkapitāla saņemšanai.
Lai veiksmīgi strādātu cilvēkiem nepieciešamas zināšanas gan par mūsdienīgām lauksaimniecības metodēm, gan uzņēmējdarbību kopumā, uzsvēra deputāti. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma informēja, ka tiek izstrādāts lauku attīstības plāns, kuru maijā plānots prezentēt Saeimas komisijai. Ministre arī atzina nepieciešamību pilnveidot Lauku atbalsta dienesta konsultantu darbu, lai viņi spētu palīdzētu cilvēkiem arī uzsākt uzņēmējdarbību.
Pētījumā norādīts, ka desmit gados lauku iedzīvotāju skaits sarucis par 13 procentiem. Šī tendence ir līdzīga kā pilsētās, taču jāņem vērā, ka attālākos Latvijas nostūros samazinājums ir lielāks, jo to statistikā daļēji kompensē iedzīvotāju skaita pieaugums Pierīgā. Pēdējos gados lauksaimniecībā, pārtikas nozarē un citās jomās nodarbināto skaits pakāpeniski samazinās, un , lai daļēji kompensētu trūkstošās darba vietas, jāražo produkti ar lielāku pievienoto vērtību.
Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Zatlera Reformu partija), šodien prezentēja plānotos pasākumus Latgales sociāli ekonomiskās situācijas stabilizēšanai.
Lai attīstītu un uzlabotu ekonomisko situāciju Latgalē un novada reģionos, katrā pagastmājā jānodrošina uzņēmējdarbības konsultanta klātbūtne un vietējās izglītības iestādēs vajadzētu paplašināt uzņēmējdarbības izglītības iespējas.
Tūlīt veicamo pasākumu lokā paredzēts izstrādāt pārnozaru rīcības programmu, kuras ietvaros no visām ministrijām un citām institūcijām, kas saistītas ar reģionālās attīstības jautājumiem, izvēlēsies speciālistus un izveidos "desanta vienību", kas dosies misijās uz Latgali, lai analizētu tur esošo situāciju un sniegtu konkrētus priekšlikumus novada situācijas uzlabošanai.
Pašlaik jau veiktas iestrādes, lai katrā pagastmājā pēc lauku konsultantu parauga norīkotu uzņēmējdarbības konsultantus, kuri no pašiem pamatiem palīdzētu vietējiem jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem un tādējādi veicinātu jaunu darbavietu rašanos šajos reģionos. Pēc Sprūdža teiktā, pašvaldību uzņēmumu veidošana nav ilgtermiņā efektīva metodika.
Sadarbībā ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju jau tuvākajā laikā taps jauna pieeja vietējām izglītības iestādēm, lai jau no pamatskolas klasēm palielinātu izglītību biznesa un uzņēmējdarbības pamatos.
Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, runājot par iespējami ātri veicamajiem Latgales attīstības pasākumiem, uzsvēra, ka jāpārskata pašreizējā investīciju ieplūdināšana Latgales reģionā. Pēc viņa sacītā, Latgales reģionos investīcijas bijušas, taču tas nav darīts efektīvi. Ekonomikas ministrs uzsvēra - investīcijas jānovirza tā, lai sevi veiksmīgāk atpelnītu. Pašlaik šie veidi ir jāmeklē.
"Atbilde, visticamāk, nebūs "tikai vairāk naudas". Mums ir jārunā par to, kā to labāk ieguldīt," paskaidroja Pavļuts.
Ekonomikas ministrs norādīja, ka Latgales perspektīvu pamatā ir lieli lauksaimniecības zemju, kā arī mežu resursi, kas rada būtiskas iespējas paplašināt pārtikas pārstrādes un kokrūpniecības sektorus. Vienlaikus esošās transporta infrastruktūras un pierobežas efekta dēļ lielākas iespējas ir attīstīties lielajām pilsētām. Latgalē ir industriālās attīstības iespējas pirmā un otrā līmeņa centros.
"Mums ir normāls attīstības tīkls, uz kura iespējams balstīt investīcijas. To nedrīkst aizmirst. Ir visi priekšnoteikumi – transporta mezgli, vēsturiskā infrastruktūra, kas gatava attīstībai," klāstīja Pavļuts, bet piebilda, ka galvenais attīstības traucēklis ir uzņēmējdarbības zināšanu trūkums un vietējo iedzīvotāju zemā informētība par uzņēmējdarbības atbalsta mehānismiem un atbalsta trūkums, radot jaunus uzņēmējus.
"Mums ir jāiegulda nauda iedzīvotāju izglītošanā un jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts jaunu uzņēmumu dibināšanai un to darbībai vismaz agrīnā stadijā," pavēstīja Pavļuts. Izglītības iespēju attīstīšana Latgalē un arī citviet Latvijā samazinās iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas, meklējot ārzemēs mazkvalificētu darbu.
Ekonomikas ministrijas pārziņā ir resursi līdz 12 miljoniem latu, kurus iecerēts pārdalīt par labu Latgalei, taču galvenais jautājums, kas risināms pašlaik,– kā tos vispareizāk izmantot. Pavļuts atzinīgi izteicās par iestāžu ekspertu ekspedīcijām uz Latgali un diskusijām ar vietējiem speciālistiem, lai atrastu labākos risinājumus ieguldījumiem reģionā.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis informēja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks izvērtēti sistēmas trūkumi bezdarbnieku pārkvalifikācijai un izglītošanai, arī profesionālās izglītības iestāžu iespēju palielināšana.
Vienlaikus karjeras konsultāciju nodrošinājumam būtu jāpanāk arī kvalitatīva psiholoģiskā palīdzība, lai risinātu alkoholisma un citas specifiskas problēmas reģionā. Arī šajā jautājumā izglītības un Labklājības ministrija plānojušas sadarboties.
Izglītības jomā ilgtermiņā Latgalē plānojams profesionālās izglītības centrs, kas atbilstoši pieredzei ārvalstīs ātri vien kļūtu par pievilkšanās un koncentrācijas vietu dažādu nozaru darboņiem. Tas gan neesot šā gada jautājums, teica Ķīlis.
Savukārt Sprūdžs atzina, ka jāveicina iedzīvotāju izglītošanās, subsīdējot tieši to cilvēku attīstībā, kuri gatavi mācīties, īpaši, uzņēmējdarbību.
Sava loma būtu arī veiksmes stāstu popularizēšanai, jo Latgalē ir atrodami labi un veiksmīgi piemēri gan pašvaldībās, gan uzņēmēju vidū, uzsvēra ministrs.