No vairāk nekā trīssimt patvēruma meklētājiem pagājušajā gadā bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvuši tikai 27 cilvēki, taču Latvijai ir problēmas nodrošināt atbalstu un sociālo integrāciju pat tik nelielam skaitam bēgļu.
ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos Baltijas un Ziemeļvalstu biroja eksperts Andrejs Arjupins norāda, ka efektīvas valsts politikas priekšnoteikums ir bēgļu integrācijas programmas, kuras jānodrošina ar valsts finansējumu. Komisāra pārstāvis ieradies Latvijā, lai iepazītos ar situāciju, un vakar piedalījās tiesībsarga un biedrības Patvērums Drošā māja diskusijā par bēgļu sociālās integrācijas problēmām.
Nav kur iet
Pagājušajā gadā Latvijā patvērumu lūdzis rekordliels cilvēku skaits – 335, tomēr tas nav būtiski ietekmējis valsts iestāžu lēmumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, proti, šāds statuss piešķirts nemainīgi nelielam patvēruma meklētāju skaitam – 2011. gadā 27 cilvēkiem. Patvēruma Drošā māja eksperte Baiba Biezā norāda, ka visu gadu laikā, kopš Latvija izvērtē patvēruma lūgumus, statuss piešķirts 99 cilvēkiem: «Latvija ir pievienojusies Eiropas un starptautiskajiem dokumentiem, tāpēc, ja bēgļa statuss ir piešķirts, valstij ir jānodrošina atbalsts šiem cilvēkiem.» Tomēr biedrības apkopotie piemēri no bēgļu ikdienas dzīves par to diemžēl neliecina. «Vai jūs varat iedomāties, kā ir, kad tu neko nesaproti, neko nevari veikalā nopirkt, nevari izsaukt ārstu bērnam un pateikt, kas viņam kaiš,» atzinusi kāda 31 gadu veca sieviete no Tuvajiem Austrumiem, savukārt 28 gadus vecs vīrietis no Āfrikas valsts teicis: «Es vēlos strādāt, bet, tiklīdz kāds redz, ka man ir cita āda krāsa, es darbu nevaru dabūt.»
Patvērums Drošā māja atbalstu bēgļiem nodrošina divu projektu ietvaros, tomēr, kā uzsver biedrības vadītāja Sandra Zalcmane, visa bēgļu integrācija valstī atstāta projektu ietvaros un tāpēc ir īslaicīga. Ja nav projekta, ko finansē Eiropas Bēgļu fonds ar valsts līdzfinansējumu, nav arī iespēju palīdzēt cilvēkiem. «Bieži palīdzam brīvprātīgā kārtā, jo saprotam, ka šim cilvēkam nav citur kur iet. Integrācija ir periodiska. Ko mēs, valsts, vēlamies redzēt – vai cilvēku, kurš ir pastāvīgs, strādā un laimīgs, vai neapmierinātu cilvēku, kurš pielāgojies sociālo pabalstu sistēmai?» Viņa piebilst, ka šiem cilvēkiem patiešām bijušas briesmas savā dzimtajā zemē, apdraudējums, tāpēc viņiem piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. Lielākajai daļu cilvēku, kuri prasa patvērumu, Latvija nemaz nepiešķir nekādu statusu, tas nozīmē, ka šie lūgumi tiek stingri izvērtēti.
Atbalsts pārtrūkst
Gan biedrība, kas ikdienā saskaras ar bēgļu problēmām, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe norāda: kamēr cilvēks ir patvēruma meklētāja statusā (tas ilgst apmēram gadu), viņam ir nodrošināts pietiekams atbalsts no valsts – dzīves vieta, pabalsts, latviešu valodas apmācība, medicīniskā aprūpe. «Situācija kardināli mainās, kad cilvēkam tiek piešķirts bēgļa statuss, mēs izsniedzam šo dokumentu jaunai dzīvei, un ar to faktiski mūsu atbildība beidzas, bet diemžēl valstī nav nevienas citas institūcijas, kam būtu jāuzņemas atbildība par integrāciju,» situāciju raksturo L. Vijupe. Turklāt valsts ir noteikusi arī atšķirīgu palīdzības apjomu bēglim un citu – personai ar alternatīvo statusu. Cilvēkiem ar bēgļa statusu valsts nodrošina pabalstu gadu, bet personām ar alternatīvo statusu – deviņus mēnešus. Bēglim valsts paredzējusi arī pabalstu latviešu valodas apguvei 35 latus, bet alternatīvie to nevar saņemt. Ja cilvēkam ir iedota termiņuzturēšanas atļauja (pārsvarā alternatīvajiem), tad arī sociālo palīdzību saskaņā ar likumu pašvaldības nevar nodrošināt.
Joprojām nav sistēmas
Tiesībsargs Juris Jansons secina: nevienā jomā tas, ko valsts ir uzņēmusies, pilnā apmērā bēgļiem netiek nodrošināts. «Runājam par atsevišķām lietām, bet sistēmas nav joprojām, valsts politikas nav, bet problēma, visticamāk, tikai aktualizēsies. Pārāk lēns process, ja tikai tagad darba grupas sanāks un vērtēs situāciju,» saka tiesībsargs.
Kultūras ministrija, kuras pārziņā nodoti arī bēgļu integrācijas jautājumi, plāno izveidot koordinējošu padomi, tomēr valsts integrācijas programmā bēgļu jautājumi nemaz nav iekļauti. KM speciāliste Ruta Klimkāne sacīja, ka bēgļu jautājumus nav plānots skatīt atsevišķi no pārējo imigrantu (arī trešo valstu piederīgajiem), savukārt ANO pārstāvis A. Arjupins norāda, ka integrācijas programmas nevar būt vienādas, jo atšķiras apstākļi, kādos šie cilvēki nonākuši Latvijā: «Bēglis atšķirībā no legāla imigranta nevar sagatavoties bēgšanas procesam – viņam noteikti nebūs līdzi dokumentu mape, piemēram, ar izglītības apliecības kopiju un tulkojumu attiecīgās valsts valodā. Šie cilvēki bēg no konflikta zonām, un darbam ar viņiem ir jāizmanto speciālas programmas, metodes.»
***
Uzziņai
Patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu Latvijā
2008. gads
Patvēruma meklētāji 51
Bēgļa statusu ieguvušie 2
Alternatīvo statusu ieguvušie 1
2009. gads
Patvēruma meklētāji 52
Bēgļa statusu ieguvušie 5
Alternatīvo statusu ieguvušie 6
2010. gads 61 7 18
Patvēruma meklētāji 61
Bēgļa statusu ieguvušie 7
Alternatīvo statusu ieguvušie 18
2011. gads
Patvēruma meklētāji 335
Bēgļa statusu ieguvušie 9
Alternatīvo statusu ieguvušie 18
Avots: Pilsonības migrācijas lietu pārvalde