Otrdien, 7.februārī plkst. 18:00 Eiropas Savienības mājā Sarunu istabā Aspazijas bulvārī 28, Rīgā būs diskusija "Kā un kāpēc novecojam".
Kafejnīcas vakara sarunu temats būs veltīts cilvēka organisma novecošanās jautājumiem. Kur meklējams mūžīgās jaunības noslēpums? Risinot novecošanās problēmas zinātnieki ir nākuši pie atziņas, ka neatkarīgi no vecuma cilvēka organisms ir daudz jaunāks,
Kafejnīcas pasākumu vadīs Dr.Juris Šteinbergs - zinātnieks un populāra TV raidījumu vadītājs. Kafejnīcas diskusijā kā eksperti piedalīsies Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Viesturs Baumanis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītāja Maija Dambrova, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Gaida Krūmiņa un Rīgas Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas centra biotehnoloģe Inese Čakstiņa.
Statistiķi aprēķinājuši, ka ap 2030.gadu pasaulē būs tuvu miljardam cilvēku kas vecāki par 65 gadiem. Tas ir vairāk nekā trešā daļa no visiem pasaules iedzīvotājiem. Dažādu faktoru ietekmē vecums lielākoties sev līdzi velk arī nepatīkamu nastu – dažādas saslimšanas. Taču tikai 15 līdz 30% veselības problēmu ir saistītas ar ģenētisko pārmantojamību, pārējo ietekmē dzīves stils, uzvedība, vide un notikumi cilvēka dzīvē. Tātad mēs spējam kontrolēt vismaz 70% savu novecošanas faktoru, tai skaitā, tādus nozīmīgus ietekmes avotus kā pārtiku, fizisko aktivitāti, mācīšanos, attiecības. Risinot novecošanās problēmas zinātnieki ir nākuši pie atziņas, ka neatkarīgi no vecuma cilvēka organisms ir daudz jaunāks, un, pat ja cilvēks ir sasniedzis ievērojamu vecumu, viņa organismam, iespējams, ir tikai desmit gadu. Šī patiesība, kas saistīta ar to, ka audi un šūnas pastāvīgi atjaunojas, ir jaunās cilvēku šūnu vecuma noteikšanas metodes pamatā.
Kur meklējams novecošanās noslēpums? Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēka dzīves garums ir saistīts un to nosaka DNS sastāvā esošie telomēri, kuru funkcija tiek salīdzināta ar plastmasas plāksnīti, kas atrodas kurpju auklu galos, neļaujot tām izirt. Jo garāks telomērs, jo ilgāk cilvēks dzīvo, ja vien, protams, viņš neiet bojā kādā nelaimes gadījumā vai pēc pēkšņas slimības. Pētījumi turpinās.
Zinātnes kafejnīcas mērķis ir neformālā vidē pie kafijas tases raisīt brīvu diskusiju par aktuāliem un sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Šī ir lieliska iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem, uzdot sev interesējošus jautājumus un noskaidrot līdz šim neizprasto kādā konkrētā zinātnes jomā, kas šajā reizē ir novecošanas problēmas.