Gada laikā divas reizes samazinājies fiktīvo laulību skaits, kurās iesaistītas Latvijas sievietes ārvalstīs. Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Teikmanis to skaidro ar ministrijas mērķtiecīgo darbu.
Diemžēl narkokurjeru kļuvis vairāk, un dažiem no viņiem citās valstīs draud nāvessods. Trīs narkotiku pārvadātāji pērn nomiruši pēc tam, kad kuņģī paslēptās narkotikas nonākušas viņu organismā.
Kopumā ārvalstīs aizturēto Latvijas valstspiederīgo 2011. gadā bijis mazāk, vismaz pēc oficiālās statistikas datiem: 2010. gadā bija aizturēts 431 cilvēks, pērn – 269. Tā gan varētu būt nepilnīga informācija, jo ir tādi mūsu valsts iedzīvotāji, kas nevēlas, lai ĀM konsulārais dienests saņemtu informāciju par viņu pastrādātajām nelikumībām, saka A. Teikmanis. Visbiežākie aizturēšanas iemesli ir laupīšanas, zādzības, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, krāpšanās, sīkais huligānisms un imigrācijas likuma pārkāpumi.
ĀM par daudz bīstamāku tendenci uzskata vieglas peļņas tīkotājus – narkokurjerus no Latvijas. Palielinās to Latvijas valstspiederīgo skaits, kuri aizturēti vai notiesāti par narkotisko vielu pārvadāšanu, realizāciju vai glabāšanu: 2011. gadā tādu bija 71, bet 2010. gadā – 55 cilvēki. Visvairāk aizturēto bijis Spānijā – 14, Argentīnā – 8, Krievijā – 5, Ekvadorā, Francijā, Zviedrijā, Lielbritānijā – pa 4, Japānā – 3. «Tie ir gados jauni cilvēki, kuru vidējais vecums ir 29 gadi un kas nāk no maznodrošinātām ģimenēm, ar pamata vai vidējo izglītību, kam arī pašiem ir tieksme lietot apreibinošas vielas,» tipiska Latvijas narkokurjera portretu iezīmē A. Teikmanis. Trijos gadījumos norītās narkotikas bijušas nāves iemesls triju vīriešu nāvei – viņi bija tikai 22, 26 un 32 gadus veci. ĀM pieļauj, ka varētu intensīvāk informēt par sekām, kas draud narkotiku pārvadātājiem, līdzīgi kā noticis ar fiktīvajām laulībām Īrijā. Šī problēma vēl nebūt nav atrisināta, taču krietni vien iegrožota. Fiktīvo laulību skaits, kurās iesaistītas Latvijas valstspiederīgās un trešo valstu pilsoņi, gada laikā ir samazinājies par vairāk nekā 50 procentiem. Tas izskaidrojams gan ar tagad ieviesto daudz birokrātiskāko procesu, gan ar Latvijas un Īrijas aktivitātēm, tajā skaitā likumdošanas jomā. Piemēram, Saeimā pirmajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz iespēju sodīt fiktīvo laulību organizētājus.
Vēl arvien Latvijas pilsoņu vēlme apprecēties ar Pakistānas pilsoņiem ir skaitliski visuzkrītošākā. 2011. gadā Īrijā noslēgtas kopumā 124 laulības, no tām 54 Latvijas pilsones apprecējušās ar Pakistānas pilsoņiem, 13 – ar Bangladešas pilsoņiem, 10 – ar Indijas pilsoņiem. Lauvas tiesa – 56 meitenes – bija jaunākas par 20 gadiem, četras – ar invaliditāti, 79 – no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, bet 58 bijuši nepilngadīgi bērni (deviņām no fiktīvajām sievām bija atņemtas mātes tiesības).
Tomēr 2010. gadā Īrijā laulības ostā ar trešo valstu pilsoņiem devušās 256 Latvijas sievietes, tāpēc A. Teikmanis solīja, ka ĀM turpinās informatīvo kampaņu, jo tā devusi rezultātus.