Čigāne provocē tiesu represēt Lembergu

© nra.lv

Vienotības frakcijas Saeimas deputāte Lolita Čigāne lūdz tiesu izvērtēt, vai Ventspils mērs Aivars Lembergs nav pārkāpis viņam piemēroto drošības līdzekli. Liekot sevi kā piemēru, sarunā ar Neatkarīgo viņa aicināja arī citus nodarboties ar ziņošanu, tautā sauktu arī par stučīšanu.

Deputāte nosūtījusi tiesai lūgumu izvērtēt, vai A. Lembergs nav pārkāpis viņam piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus, jo viņas rīcībā esot ziņas, ka A. Lembergs to pārkāpjot. L. Čigāne tiesai atgādinājusi – ja persona neievēro drošības līdzekli, tai piemērojams bargāks drošības līdzeklis. Vēstulē tiesai deputāte norādījusi, ka aizdomas par iespējamiem A. Lemberga pārkāpumiem raisījusi Ventspils pilsētas interneta mājaslapā publicētā rubrika Informē domes priekšsēdētājs un tajā redzamā A. Lemberga fotogrāfija.

Sarunā ar Neatkarīgo L. Čigāne uzsvēra, ka vērsusies pie tiesas kā amatpersona – Saeimas deputāte, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas locekle. Pēc viņas teiktā, likumā Par pašvaldībām 62. pantā noteikti domes priekšsēdētāja pienākumi, kurus A. Lembergs, viņasprāt, pildījis un tādējādi pārkāpis drošības līdzekli.

Izpētot L. Čigānes nosauktā likuma pantā aprakstītos pienākumus, nevienā no tiem nav teikts, ka domes priekšsēdētāja pienākumos ietilpst iedzīvotāju informēšana vai cita veida komunicēšana ar saviem vēlētājiem.

Vaicāta, kāds bijis viņas mērķis uzpasēt A. Lemberga aktivitātes un vai šo jautājumu viņa pirms tam nav apspriedusi kādā šaurākā lokā kopā ar saviem domubiedriem, piemēram, frakcijas biedriem, L. Čigāne skaidroja: «Tā ir mana personīgā iniciatīva. Es esmu Saeimas deputāte. Saņēmu ielūgumu apmeklēt 18. novembra koncertu, ko rīkoja Valsts prezidents. Es kā deputāte darbojos sociālajos tīkos. Man radās šī te saruna (domāta komunikācija ar A. Lembergu Twitter čivinātavā) ar Lemberga kungu, un man šķita svarīgi šo jautājumu noskaidrot. Turklāt es strādāju arī Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, kas ir tieši saistīta ar pašvaldību darbu. Tāpēc manu darbu uzdevumu lokā ir skatīties, kāda ir pašvaldību darbu regulējošā likumdošana. Ja mēs paskatāmies likumu Par pašvaldībām, 62. pantā ir ļoti konkrēti uzskaitītas domes priekšsēdētāja funkcijas un pienākumi. Tādēļ uzskatu, ka noskaidrot ir mans pienākums.»

Viņa skaidroja, ka interese par A. Lemberga iespējamiem pārkāpumiem radusies pēc 18. novembra koncerta, kur viņa pamanījusi A. Lembergu. Viņš tur esot uzstājies kurzemnieku vārdā. «Man radās jautājums, vai Lemberga kungam ir spēkā kādi ierobežojumi. Uzrakstīju vēstuli prokuroram, lūdzot man to paskaidrot,» atminējās L. Čigāne. Prokurors Juris Juriss viņai esot paskaidrojis, ka A. Lembergam joprojām esot spēkā drošības līdzeklis – liegums pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus.

Vaicāta, vai tā ir pirmā viņas pieredze, ziņot tiesai par kādiem iespējamiem pārkāpumiem, L. Čigāne teica: «Ziniet, es neziņoju tiesai. Es lūdzu tiesu noskaidrot, vai nevarētu būt tāda situācija, ka Lemberga kungs pārkāpj viņam noteikto drošības līdzekli, jo prokurors man teica, ka Lemberga kungam šobrīd ir spēkā konkrētas nodarbošanās ierobežojums – pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja amatu. Es iegāju Ventspils domes mājaslapā, un zem sadaļas Ventspils domes priekšsēdētājs tur ir redzams Aivars Lembergs, viņa fotogrāfija un aicinājums uzdot jautājumus Ventspils domes priekšsēdētājam. Šis man bija kā iespējams signāls, ka Lemberga kungs neievēro prokurorunoteikto drošības līdzekli.»

Lai arī L. Čigāne apgalvo, ka nav nodarbojusies ar ziņošanu vai tautas valodā stučīšanu, viņas vēstulē tiesai skaidri un nepārprotami klasiskā ziņotāja stilā teikts: «Vēlos informēt, ka manā rīcībā ir nonākusi informācija, kas varētu liecināt ..»

Taujāta par to, vai viņas rīcība neizraisīs kriminālprocesa gaitas novilcināšanu, L. Čigāne atbildēja: «Jūs apskatieties vēstuli. Es to esmu nopublicējusi savā interneta mājaslapā un esmu ielikusi sociālajos tīklos saitu uz šo vēstuli. Es tiesu neaicinu nekādas darbības veikt. Es tikai lūdzu tiesu pārliecināties, vai Lemberga kungs ievēro vai neievēro viņam noteikto drošības līdzekli, un šajā ziņā darbojos kā atbildīga pilsone, kādiem mums visiem vajadzētu būt.»

Vaicāta, vai ar iepriekš teikto jāsaprot, ka deputāte aicina visus zinot tiesai, ja A. Lemberga rīcībā pamana ko aizdomīgu, L. Čigāne skaidroja: «Es aicinu visus sabiedrības cilvēkus būt atbildīgiem.» Lūgta precizēt, vai atbildība izpaužas ziņošanā, L. Čigāne teica: «Mana konkrētā atbildība izpaudās tādā veidā, ka, rodoties jautājumam, nevis kaut kur kaut kādās mazās grupās mēģināju kaut ko noskaidrot, bet uzrakstīju vēstuli tiesībsargājošām institūcijām, uzrakstīju vēstuli trešās neatkarīgās tiesu varas pārstāvjiem un pajautāju atklāti savu jautājumu. Tā izpaudās mana pilsoniskā atbildība.»

Tā kā politiķe L. Čigāne nākusi no sīvākā A. Lemberga politisko konkurentu grupējuma – no organizācijām, kuras finansē Francijā par finanšu noziegumiem notiesātais starptautiskās finanšu oligarhijas pārstāvis Džordžs Soross –, Neatkarīgā deputātei vaicāja, vai pret A. Lembergu viņa nav vērsusies tieši kā pret savu politisko konkurentu. L. Čigāne atbildēja: «Es šādā veidā to neizskatu, jo uzskatu, ka atbilde uz jūsu jautājumu nebūtu profesionāla.»

Vaicāta, kā rīkosies tālāk, ja tiesa nekādus pārkāpumus A. Lemberga darbībā neatklās, L. Čigāne teica: «To mēs visu vēl redzēsim. Es savas tālākās darbības šobrīd vēl neprognozēju.»

Jāatgādina, ka jau 2010. gada vasarā pirms 10. Saeimas vēlēšanām vairāki A. Lemberga politiskie pretinieki (Ivars Landmanis, Vladislavs Šafranskis) vērsās tiesā ar pilnīgi identisku lūgumu un argumentāciju, atsaucoties uz to pašu Ventspils domes mājaslapas sadaļu. Tiesā par šo jautājumu risinājās kaismīgas debates vairāku dienu garumā. Tiesa neko nelikumīgu A. Lemberga darbībā nekonstatēja.

Tāpat jāatgādina, ka nākamgad notiks pašvaldību vēlēšanas, un var droši prognozēt, ka A. Lemberga konkurenti darīs to pašu, ko pirms vairākām iepriekšējām vēlēšanām, – meklēs iespējas, kā ar tiesas vai tiesībsargājošo institūciju rokām iznīcināt politisko pretinieku.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais