Par godu Latvijas Republikas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica 125.dzimšanas dienas atcerei, Latvijas Pasts izdevis speciālās aploksnes, kuru zīmogošana notiks 3.februārī no plkst.9 līdz 16.30 Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, Meierovica zālē, K.Valdemāra ielā 3, Rīgā.
Ārlietu ministrijas Meierovica zālē paredzēts arī speciālās zīmogošanas aplokšņu prezentācijas pasākums, kurā piedalīsies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, satiksmes ministrs Aivis Ronis un Z.A.Meierovica vedekla Ingrīda Meierovica.
Viens no izcilākajiem Latvijas valsts un sabiedriskajiem darbiniekiem Z.A.Meierovics bija pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī Latvijas Tautas padome Z.A.Meierovicu par jaunās valsts ārlietu ministru iecēla 19.novembrī. Viņa vadībā tika izveidots Latvijas ārlietu resors - Ārlietu ministrija ar diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, nosakot valsts ārpolitikas pamatvirzienus un uzdevumus.
"Pieminot Zigfrīdu Annu Meierovicu 125.gadadienā, vēlos norādīt, ka 1921.gada 26.janvārī ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica, diplomātu, visu ārlietu dienesta darbinieku paveiktais sasniedza mērķi - Latvijas Republika ieguva starptautiski atzītas valsts statusu. Vienlaikus tika sasniegts otrs ārpolitiskais mērķis - Latvija tika ievesta Eiropas un pasaules valstu saimē. Tam bija izšķiroša nozīme valsts turpmākajā liktenī," uzsver Latvijas Republikas pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Z.A.Meierovics veica tālredzīgu diplomātisko darbību un sekmīgus organizatoriskos pasākumus Latvijas starptautiskai atzīšanai de iure, šo mērķi sasniedzot 1921.gada 26.janvārī Antantes lielvalstu konferencē. Ne mazāk svarīgi Latvijas valstiskās neatkarības nosargāšanā bija 1920.gadā noslēgtie miera līgumi ar padomju Krieviju un Vāciju. Neatlaidīgi un dinamiski Z.A.Meierovics centās realizēt arī ideju par Baltijas valstu saskaņotu darbību starptautiskajā arēnā, nodibinot šo valstu savienību jeb antanti.
Divreiz Z.A.Meierovics ieņēma Latvijas Ministru prezidenta posteni, vienlaikus palikdams arī ārlietu ministra amatā. Bija Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputāts.
Z.A.Meierovics dzimis 1887.gada 5.februārī Durbē, bet gājis bojā traģiskā autoavārijā 1925.gada 22.augustā.
Speciālās aploksnes izdotas 1000 eksemplāru tirāžā, un to dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.
Pieminot Latvijas pirmo ārlietu ministru Z.A.Meierovicu viņa 125.dzimšanas dienā, kā arī par godu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 91.gadadienai Ārlietu ministrijā notika pieņemšana. 26.janvārī de iure dienā Meža kapos Z.A.Meierovica atdusas vietā Ārlietu ministrijas pārstāvji nolika ziedus. Ārlietu ministrijā apskatāma Z.A.Meierovicam veltīta izstāde.