Dažas dzīvnieku patversmes Latvijā jau ir slēgtas, citas iztiek gandrīz no zila gaisa, bet ir arī tādas, kurās par naudas trūkumu nesūrojas. Krīzes dēļ saimnieki arvien vairāk pamet suņus un kaķus uz ielas. Tomēr ne visur cilvēkiem sirdis nocietinājušās, piemēram, Ogres pusē no patversmes šogad paņemts rekordliels dzīvnieku skaits.
No rokas mutē
Informatīvajā portālā Jēkabpils laiks lasāms teju vai palīgā sauciens. Agrāk pašvaldība Jēkabpils dzīvnieku patversmes uzturēšanai ik mēnesi atvēlējusi 500 līdz 900 latu, bet patlaban naudas neesot. Dzīvniekus atļauts uzņemt tikai ārkārtējos gadījumos, patversme strādā vien pāris stundu dienā, kustonīšus ēdina ar saziedoto barību. Portāls vēsta – katrai pašvaldībai jāuztur sava dzīvnieku patversme vai arī jāslēdz līgums ar citā pašvaldībā esošu patversmi. Tuvākā atrodas Ogrē, jo Rēzeknē uzbūvētā modernā patversme nesen ir aizvērta. Atrasts pagaidu risinājums – jāmeklē ziedotāji!
Savainoto dzīvnieku – vairāk
Arī Rīgas pašvaldības dzīvnieku patversmē Līčos (Stopiņu pagastā) situācija ir trauksmaina. Vietas ierīkotas 40 suņiem, visas arī aizņemtas. "Pašlaik, tumšajā laikā, ir ļoti daudz savainotu dzīvnieku. Mūs izsauc, un braucam viņus savākt. Daļai vēlāk uzrodas saimnieki, bet tiklīdz uzzina, ka būs jāsedz ārstēšanas izdevumi, nebrauc pakaļ," situāciju raksturo patversmes darbiniece Lolita Roze. Ne vienmēr čips ir garantija, ka izdosies atrast suņa saimnieku, jo diemžēl valstī nav izveidots vienots dzīvnieku reģistrs. Viņa novērojusi, ka pamesto dzīvnieku kļuvis vairāk. Piemēram, Līčos pašlaik ir suns, kurš trīs diennaktis turēts, piesiets trosē. Kāda jauniņa kucīte žēlām acīm nopēta ikvienu, kurš iet garām viņas sprostam. Sunīte trīs dienas nokvernējusi pie veikala Daugavgrīvas ielā Iļģuciemā, līdz cilvēki piezvanījuši, lai viņu aizved uz Līčiem. Ir arī agresīvi un slimi dzīvnieki, kuri neganti rej un plosās.
Klājas arī labi
Ogres novada domes dzīvnieku patversmes vadītāja Anita Krastiņa izklausās jūtami apmierinātāka. Dome naudu dodot, nepilnus 30 000 latu. Pēdējos gados uzlikts žogs un veikti citi uzlabojumi. Solīts, ka nākamgad līdzekļus piešķiršot, lai varētu uzturēt vidēji 20 dzīvniekus katru dienu. Tomēr arī viņa atzīst, ka jūtami vairāk pamet gan suņus, gan kaķus. "Ir arī pozitīva ziņa," sprigani palepojas A. Krastiņa. "Šogad no patversmes paņemti 180 dzīvnieki – mums tas ir rekordskaits." Vadītāja gan bažījas, vai turpmāk pietiks vietu, jo novads kļuvis lielāks, bet pat netālu esošajā Ikšķilē patversmes nav.
Liepājas pašvaldības dzīvnieku patversmes vadītāja Anžela Dolmatova bija vēl optimistiskāka. Naudas esot gana, 10 suņiem – katram savs sprosts, vēl arī vieta 25 kaķiem, bet tad gan vairāk kustoņu uzņemt nevarot. Taču pilsētā, kurā piedzimst vējš, neesot novērota tendence pamest dzīvniekus. Vienīgi tagad viņi klimstot nevis pa ielām, bet mežos un kapos.
Rīgā meklēs risinājumu
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti bija šokēti par vakar Līčos redzēto: ēkas tik sliktā tehniskā stāvoklī, ka tās pat remontēt nav vērts, sprosti neapkurināmi, dezinfekcijas iespēju nav, ziemā dzīvniekus nākas saspiest iekštelpās... "Dobermaņi nosalst piecu dienu laikā, pārbaudīts," ar skumjām saka patversmes vadītāja Astrīda Kārkliņa. Mēnesī patversmes uzturēšanai iedots iztikas minimums – 8481 lats, kas jāsadala algām, nodokļiem, veterinārajiem pakalpojumiem, ielas kaķu sterilizācijai, roņu līķu savākšanai, komunālajiem maksājumiem, transporta izdevumiem. Suņu uzturēšana mēnesī maksā 313, bet kaķu – 53 latus. Cilvēki ir atsaucīgi – ziedo barību un segas, piebilst L. Roze.
Par jaunu patversmi Sila ielā sāka runāt 2006. gadā, taču tā nav uzbūvēta. Komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) uzskata, ka patversme jāpārceļ Rīgas teritorijā, lai samazinātu transporta izdevumus. Acīmredzot vajadzēs veikt grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos, lai izveidotu pilsētas dzīvnieku reģistru un varētu veiksmīgāk iekasēt suņu turēšanas nodevu, lai daļu no tās piešķirtu šai patversmei.