Latvijas dzelzceļš (LDz) ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu īstenojis vērienīgu projektu, kura ietvaros no 2005.gada līdz 2011.gadam veica vilcienu kustības vadības sistēmas modernizāciju, nomainot pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados uzstādīto tehniski novecojušo, releju bloķēšanas sistēmu ar modernu mikroprocesoru sistēmu. Jaunās sistēmas prezentācija notika 26.janvārī Jelgavas dzelzceļa stacijā.
"Šis projekts ne tikai ļaus ievērojami uzlabot drošību uz mūsu sliežu ceļiem, kas ir viena no mūsu uzņēmuma prioritātēm, bet arī ievērojami atvieglos un padarīs efektīvāku vilcienu kustības vadību visā Latvijai tik nozīmīgajā Austrumu - Rietumu dzelzceļa koridorā, atbilstoši mūsu Rietumu kolēģu pieredzei," norādīja LDz prezidents Uģis Magonis.
Vilcienu kustības vadības sistēmas nomaiņa līdz ar signālu, pārmiju un pārbrauktuvju aprīkojuma modernizāciju tika veikta ES līdzfinansētā projekta Vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācija (Latvijas Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridors) ietvaros. "Iepriekšējā sistēma mums ļāva noteikt tikai to, kur atrodas vilciens, savukārt jaunā sistēma sniedz daudz plašākas iespējas - mēs varēsim pārbaudīt luksoforu, skaņas signālu stāvokli, ceļa parametrus un daudz ko citu, kas ievērojami uzlabos kustības drošību," pastāstīja LDz Signalizācijas un sakaru distances vadītāja vietnieks Viktors Jegorovs.
Savukārt LDz Attīstības daļas vadītāja Aija Poča pastāstīja, ka šis projekts bija pirmais lielais Eiropas Savienības atbalstītais projekts LDz, kurš uzsākts gandrīz vienlaicīgi ar Latvijas iestāšanos savienībā: "Pirmo reizi LDz vēsturē paveikts tik vērienīgs projekts, kura realizācijas gaitā esam ļoti daudz mācījušies. Šī daudzveidīgā pieredze lieti noderēs līdzīga mēroga projektu plānošanai un vadībai nākotnē." Viņa arī atklāja, ka glīti, mūsdienīgi datorizētas sistēmu vadības pultis ir šī projekta redzamā daļa, savukārt 4 500 km kabeļu, kas ierakti zemē, lai savienotu kopējā sistēmā 54 dzelzceļa stacijas Latvijā un divus dispečer vadības posteņus no Latvijas Austrumu robežas līdz Ventspilij.
Jaunā sistēma būs piemērota gan jaunas vilces un ritošā sastāva izmantošanai, gan, pateicoties īpaši izstrādātam programmnodrošinājumam, tā ir pilnībā savietojama ar šobrīd izmantojamo ritošo sastāvu. Sistēma automatizēs un tādējādi atvieglos vilciena maršruta sastādīšanu, ļaus centralizēti vadīt vilcienu kustību nevis no stacijām, bet no vienota dispečeru centra.
Drīzumā paredzēts Jelgavas kustības vadības dispečeru centru pārcelt uz Vienoto dispečeru vadības centru Rīgā.
Projekta kopējās izmaksas sastāda 92 982 670 eiro, no kuriem lielāko daļu - 67 463 223 eiro - nodrošināja ES Kohēzijas fonds 22 487 741 eiro sedza valsts, savukārt, 3 031 706 eiro no projekta izmaksām sedza LDz no saviem līdzekļiem.