Lielākā daļa notiesāto, kas pirms brīvības atņemšanas ir lietojuši narkotikas, turpina to darīt arī ieslodzījuma laikā, secināts Nacionālā Veselības dienesta pētījumā, kas veikts ieslodzījuma vietās.
60% ieslodzīto ir lietojuši dažāda veida narkotikas pirms ieslodzījuma, bet trešdaļa to turpina darīt cietumā. Saskaņā ar valdības otrdien apstiprināto kārtību no 1. aprīļa arī cietumos būs pieejama tā sauktā narkotikas aizvietojošā jeb metadona vai buprenorfīna programma.
Metadona programma pašlaik tiek realizēta narkotiku atkarīgajiem brīvībā – lai cilvēks nelietotu narkotikas (pārsvarā runa ir par injicējamo narkotiku lietošanu), narkologs viņam var nozīmēt metadonu – narkotiku aizvietotāju, kas šķidruma veidā jāiedzer katru dienu. Tas nerada reibumu, un tiek pieņemts, ka vēlāk narkotiku lietotājs varēs atradināties no narkotikām pavisam. Metadonu apmaksā valsts. Narkotiku lietotājs var ārstēties arī ar buprenorfīnu (tabletes), tomēr to valsts neapmaksā. Latvijā metadona programmā ir 193 cilvēki, bet buprenorfīna 44.
Līdz šim cietumos šāda ārstēšanas programma nebija pieejama, un organizācijas, kuras strādā ar narkotiku atkarīgajiem, to sauc par progresīvu lēmumu. Tas vismaz ļaus turpināt šo ārstēšanos tiem, kuri sākuši pirms ieslodzījuma. Metadons tiks nogādāts cietumā no tuvākā reģiona centra, kur ir šāda programma (kopumā Latvijā 10 vietās), tāpat cietumā jābūt apmācītam un sertificētam ārstam. Tas gan pagaidām varētu būt klupšanas akmens, jo cietumos narkologi nestrādā. Iespējams, ieslodzījuma vietām šāds ārsts būs jāalgo.
Līdz šim Latvijā metadona programma vērtēta pretrunīgi, jo pētījumi apliecina, ka nereti narkotiku lietotāji, kuri ir šajā programmā, turpina lietot citas narkotikas, arī alkoholu. Tomēr attiecībā uz cietumiem tas ir pavērsiens. Nacionālā Veselības dienesta veiktie pētījumi apliecina: lai gan cietumā nedrīkst būt narkotikas, ieslodzītie tomēr tās iegūst un lieto. Narkotikas pirms ieslodzījuma vietas pamēģinājuši 66 procenti notiesāto, turklāt puse no ieslodzītajiem to darījuši pavisam īsi pirms nokļūšanas cietumā. Cietumā narkotikas vismaz vienu reizi lietojuši trešdaļa ieslodzīto, no tiem desmitā daļa pēdējā mēneša laikā. Visbiežāk notiesātie lietojuši marihuānu vai hašišu, kam seko amfetamīni. Nav pārsteigums, ka pirms ieslodzījuma narkotikas lietojušo visaugstākais procents ir to vidū, kuri notiesāti par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotikām, – 79%.
Pētnieki secinājuši, ka augstā narkotiku lietošanas izplatība cietumos liecina par nepieciešamību ieviest ārstniecības un/vai kaitējuma mazināšanas programmas ieslodzījuma vietās, turklāt 40% notiesāto aptaujā piekrituši viedoklim: ja narkotikas lietotas brīvībā, tad arī ieslodzījuma vietā to lietošana tupināsies.