Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis nosūtījis uzņēmumam Vitronic Baltica un partneri brīdinājuma vēstuli, kurā noteikts, ka visiem fotoradariem jābūt ieviestiem līdz 20. maijam.
Soda procentu skaitītājs par kavētajiem termiņiem joprojām griežas, taču kompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Osipovs ir pārliecināts, ka līdz 20. maijam darbosies visi radari. Pretējā gadījumā policija domās par līguma laušanu, norāda VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Kaut arī pirms pāris mēnešiem E. Zivtiņš Neatkarīgajai apgalvoja, ka fotoradaru projekts ir sevi pilnībā attaisnojis, pašlaik tā ieviešanas gaitu par pilnīgi izdevušos nesauc. Jau pagājušā gada oktobrī vajadzēja būt uzstādītiem vairākiem stacionārajiem fotoradariem, taču tas nenotika. Decembra sākumā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane publiski sacīja, ka no kompānijas nav saņemtas ziņas par sarežģījumiem. Turpretī D. Osipovs atzīst, ka aizkavēšanās vistiešākā mērā saistīta ar Latvijas Krājbankas (LK) krīzi, kas ir projekta kreditore. Vēl jo vairāk – D. Osipovs apliecina, ka vēl pirms publiskā LK blīkšķa uzņēmumam bijusi informācija par bankas problēmām. Tātad var secināt, ka kompānija apzināti maldinājusi Iekšlietu ministriju un noklusējusi, ka līguma nosacījumus laikus izpildīt nevarēs. Problēmas sagādājuši arī vairāki citi neparedzēti apstākļi. «Domājām, ka stacionāro radaru celtniecības projekts būs vieglāks. Piemēram, Rīgas pilsētā domājām pieslēgties elektrībai, kas ir ielas apgaismojumiem, bet pēc otrās vai trešās pārbaudes izrādījās, ka tas ir tehniski sarežģīti. Rīgas gaisma nevar mums vasaras laikā nodrošināt elektrību. Ir neatrisināti jautājumi arī ar privātzemes īpašniekiem,» saka D. Osipovs. Viņš norāda, ka uzņēmumā šobrīd strādā 78 cilvēki un 50% izmaksu ir viņu algas, tāpēc kompānija ir ieinteresēta ātrāk ieviest stacionāros radarus.
D. Osipovs nenoliedz, ka darbinieki mēdz ātruma mērīšanas ierīces slēpt, – šādi gadījumi ir fiksēti, un vainīgajiem izteikts rājiens. «Mēs esam izteikuši aizrādījumus, pat rakstiskā veidā!» piebilst E. Zivtiņš. «Diemžēl šeit darbojas cilvēciskais faktors,» gari nopūšas D. Osipovs. Jāpiebilst, ka policijā izveidota atsevišķa cilvēku grupa, kura kontrolē fotoradaru uzstādītājus, – no piecām štata vietām aizņemtas ir četras. Tomēr, ja autovadītājam šķiet, ka fotoradars ir novietots pretlikumīgi, lūgums par to nekavējoties ziņot policijai, zvanot pa tālruni 110. E. Zivtiņš gan norāda, ka pārāk bieži elektronisko mērierīču uzņēmumus nepārsūdz, pagaidām ir tikai 50 apturēti lēmumi.
***
UZZIŅAI
Kopš 2011. gada 21. novembra:
Sastādīts 15981 protokols par Ls 280 430
Apmaksāts 5391 protokols par Ls 85 705
Lielākais fiksētais ātrums:
Apdzīvotā vietā: + 67 (Spuņņciems)
Neapdzīvotā vietā: +89 (Jūrmalas šoseja)