Izvēlēti Latvijas pārstāvji „Rail Baltica” darba grupai

Darba grupā „Rail Baltica” projekta attīstīšanai Latviju pārstāvēs Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta Dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks un Investīciju departamenta direktore Ilze Aleksandroviča.

2011. gada 7. decembrī Tallinā Baltijas valstu transporta ministri parakstīja nodomu deklarāciju par projekta „Rail Baltica” tālāko virzību. Tā paredz izveidot īpašu darba grupu ar diviem pārstāvjiem no katras Baltijas valsts.

No Igaunijas darba grupai izvirzīts Ekonomikas un komunikāciju ministrijas padomdevējs transporta un loģistikas jomā Anti Moppel un Transporta attīstības investīcijas nodaļas vadītājs Miiko Peris, bet no Lietuvas – Satiksmes ministrijas Transporta politikas departamenta direktors Arenijus Jackus un Dzelzceļa transporta nodaļas vadītājs Simas Garuolis.

2011. gada 10. novembrī Baltijas valstu premjeru tikšanās laikā Tallinā ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Igaunijas premjers Andruss Ansips un Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus vienojās projekta „Rail Baltica” īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā. Šis uzņēmums organizēs dzelzceļa līnijas būvniecības darbus, nodrošinot projekta „Rail Baltica” praktisko realizāciju, un pēc līnijas uzbūvēšanas varētu kļūt arī par šīs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

Izveidotajai darba grupai būs jāizstrādā detalizēti plāni par kopuzņēmuma vadības struktūru, juridisko statusu, akcionāru līgumu, finanšu jautājumiem un darbības izmaksām, koordināciju īstermiņa un ilgtermiņa plānošanas dokumentos. Tāpat tai būs jākoordinē izpēte, ko līdzfinansē Eiropas Savienība saskaņā ar pašreizējo finanšu shēmu (2007-2013), lai sagatavotu detalizētu dokumentāciju par „Rail Baltica” kopuzņēmumu.

Dzelzceļa projekta „Rail Baltica” visdzīvotspējīgākais realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1.27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3.68 miljardus eiro, aplēsusi Lielbritānijas konsultāciju kompānija „Aecom Ltd.” ziņojumā par Eiropas platuma – 1435 milimetru – sliežu ceļa izbūves iespēju „Rail Baltica” koridorā.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais