Policistiem vairs neļaus piestrādāt par detektīviem

Saeimas Aizsardzības komisija otrdien, 17.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Detektīvdarbības likumā, kas paredz aizliegt tiesībsargājošos iestāžu amatpersonām un darbiniekiem saņemt sertifikātus detektīvdarbības veikšanai. Likumprojekta mērķis ir uzlabot vienlīdzīgas konkurences apstākļus detektīvdarbības jomā.

Likuma grozījumi paredz, ka sertifikātu par detektīvdarbības veikšanu būs tiesīgi saņemt tie Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi, kuri nav tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas vai darbinieki. Tāpat grozījumi nosaka, ka licenci par detektīvdarbības veikšanu varēs saņemt tie individuālie uzņēmumi, kuru vadītāji nav tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas vai darbinieki.

Tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas un darbinieki pildot savus amata pienākumus, izmanto dažādas datu bāzes un viņiem ir pieejams liels informācijas apjoms, kuru tie var izmantot arī detektīvdarbības veikšanai. Tādējādi tie detektīvi un detektīvsabiedrību vadītāji, kuri nav tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas vai darbinieki, neatrodas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, norāda likumprojekta autori.

Grozījumi iekļauj arī jaunu sertifikāta saņemšanas kritēriju nosakot, ka sertifikātu varēs saņemt arī Latvijas nepilsoņi.

Likumprojektā noteikti stingrāki kritēriji, kas attiecas uz personas sodāmību. Grozījumi paredz detektīvdarbības aizliegumu personām, kas sodītas par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem.

Tāpat likumprojekts paredz papildināt Detektīvdarbības likumu ar jaunu pantu nosakot, ka detektīvsabiedrībai aizliegts uzdot pildīt detektīva pienākumus personai, kas nav saņēmusi sertifikātu.

Valsts policijas licencēšanas komisija patlaban ir izsniegusi 37 licences un 115 sertifikātus detektīvdarbības veikšanai, norāda likumprojekta autori.

Par likuma grozījumiem trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Latvijā

Tagad tā vairs nav milzīga ķecerība runāt, ka vajadzētu kaut kā pagrozīt Eiropas Savienības (ES) “zaļo kursu” uz CO2 emisijas un piesaistīšanas līdzsvaru 2050. gadā. Pat ES augstākie politiķi un ierēdņi pretendē uz publikas atzinību, ja kaut ko tādu pasaka. Bet vai runām sekos atbilstoši darbi? Par to “Neatkarīgās” saruna ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.

Svarīgākais